Gaišās Puses kungs

Kalvīša rotaļīgais tonis, kad viņš lasa runas, ir tikpat piemīlīgs kā viņa skarbais tonis, kad viņš žurnālistiem pēc kādas sēdes atbildes uz nepatīkamiem jautājumiem sāk: "Nē, nu..." Bet man patika tā reize, kad viņš pirmo reizi skaidroja Loskutova atstādināšanu: viņš mulsa, taisnojās un skatījās zemē kā tāds skolaspuika. Gandrīz pat piesarka.

Vakarnakt gribēju aiziet uz kino, nu, kaut vai uz Stardust. Tā vietā braucām uz Salaspili pēc veļasmašīnas. Kaut kāds Zanussi, bet - "dāvināts zirgs".