Gaišās Puses kungs

Vakar Inga Ābele šķita mazliet nobijusies, varbūt nosalusi, bet trīcēja gan pamatīgi balss un rokas. Bet gabaliņš par Daugavpili man patika, protams, tīri personisku iemeslu dēļ. Kalve Jānis ar pasaku par advancēto susuriņu un haizivi un patriotiskās čiksas monologu... "PO...!" man uz to bija, pelmeņu tualete vairāk galīgi neaizķer un neinteresē, varbūt pirms gadiem 8iem patiktu. Manfelde bija ļoti skumja, mani arī apbēdināja tas eskorts, kas bļāva: "Gājēji, uz vietas! Nešķērsojiet ielu!", bet Andra to, izskatījās, pamatīgi ņēma pie sirds. Agita Draguna ar bērnības romānu bija tik patiesa un atklāta, ka uz beigām gandrīz raudāja, varbūt arī nē, bet bija skaisti. Tīfentāle kā jau Alise, preparēja Rīgas wannabe japīšu snobu vidi. Par Einfeldu man sāk rasties aizdomas, ka viņš patiesībā dzīvo Pasaku Pilī Pasaku Meža vidū, reizi gadā izlien, sasit plaukstas, iesaucas: "KOLOSĀLI!" un ierodas prozas lasījumu pasākumā. Muktupāvelas lasījums bija monoizrāde ar bungām, pašekstāzes paraugdemonstrējums un radošās pašizpausmes feminisma manifests. Pauls B. vadīja vakaru minimālistiski, bet organiski; Uģis Vītiņš un draugi aizpildīja klusuma pauzes, kā viņi paši teica, bet vairums klausītāju viņus uztvēra kā muzikālo stāstījumu paudējus.

Paldies!

Šovakar - uz JRT. UPD: Patēlot pseidointelektuāli (c) Džeina