ASINSBALSS - 26. Jūlijs 2010

Braucu šovakar mājās no dāčas i nesaprotu. Bij' i vilcienā, i pēcāk trolejbusā tāda sajūta, ka pastiprināti uztveru cilvēku skatienus. I nesapratu, vai tiešām es tik dīvaini izskatījos? (Šeit gan jāpiezīmē, ka izskatījos es gluži tāpat kā jebkurā citā dienā.) Bet nu labi. Varbūt tas bija kaut kas cits. :)
Vietējā pārtikas veikalā ieraudzīju raiti iepērkamies atraktīvo aktieri Jakovu Rafalsonu. I sapriecājos, jo man viņš liekas tāds dikti jauks. :)
Iznākot no veikala, pamanīju vīrieti. Nu, vīrietis kā jau vīrietis ap piecdesmit varbūt plus un ar gariem, sirmiem matiem; ne jau viņš pats bija tas, kas lika man viņu pamanīt. Tās bija smaržas, kuras viņš acīmredzami lietoja. Nu, kā lai apraksta - nezinu. Bet tā ir tāda īpatnēja, spēcīga smarža, kuras nosaukumu es nekad neesmu zinājusi, bet kas man saistās ar konkrētu laiku, ar konkrētu kompāniju, ar konkrētu indivīdu. wasp_lv sapratīs, par kuru smaržu es runāju. ;P Bet nu jā - es pamanīju, ka tagad man šis aromāts liekas gluži vienkārši kaitinošs. Interesanti tā, kā viss mainās. Turklāt sajūtamas tās bija pat 10m attālumā, kas ir gluži vienkārši daudz par daudz. :D
Ā, un vēl - nonākusi savā ceturtajā stāvā, atradu durvīs iesprausu zīmīti ar uzrakstu "сантехник" un attiecīgo telefona numuru. Acīmredzot, piektdien gaidītais meistars bija izdomājis iegriezties šodien. Kad neviena nav mājās. :) Rīt jāuzzvana. Mamma gan saka, ka viņš esot diezgan nejauks, bet tas nekas. Gan jau neapēdīs. :D