| Jun. 15th, 2011 @ 11:42 am (no subject) |
|---|
Bāc, cik es jūtos atvieglota. Tā, it kā man no pleciem būtu akmens kalns novēlies. Cik forši ir izteikt savas domas, cik forša sajūta ir tad, ja tu pasaki to, kā patiesībā jūties. Nevis aizvainojot vai pārmetot otram, bet vienkārši - pasakot... Cik labi ir neiet uz kompromisiem ar savu sirdsapziņu. Tas mani nenormāli nomāca. Nomāca nenormāli.
Ja kādreiz es satikšu kādu vīrieti, kuram vajadzēs mīļoto sievieti - draudzeni, mīļāko, biedru vienā personā un kurš man būs draugs, mīļākais un biedrs vienā personā, tad es būšu ar viņu kopā. Ja nē... nu, labi, neskriešu ar pieri sienā tāpēc... |
