| Nov. 8th, 2021 @ 04:53 pm (no subject) |
|---|
Braucu mājās ar autobusu, kura nomierinošā puskrēsla atsauc manā atmiņā kādu citu braucienu deviņdesmitajos gados. Mēs bijām kaut kādās darīšanās Rīgā un atpakaļ braucām ar autobusu, kas izrādījās ļoti jauns, ērts un moderns. Zaļā nomierinošā gaisma salonā, līdzās mammucītis, tajā autobusā pat bija televizors, pa kuru rādīja kaut kādu krievu seriālu. Atceros, ka es vēl nodomāju- kāpēc krievu aktrisēm ir tik skarbas sejas izteiksmes, salīdzinot ar Rietumu seriālu varonēm.
Vispār deviņdesmitajos gados tika pieredzēti dažādi brīnumi starppilsētu satiksmē. Reiz mes ar mammu iegadījāmies kaut kādā ļoti smalkā vilciena vagonā, kurā bija gan TV (atceros, ka es tad pirmo reizi redzēju Jauko sievieti un pāris xfailu sērijas), gan smalki sarkani sēdekļi.
Man nepatīk braukt autobusā tumsas laikā, kad salonā ir tik spilgts apgaismojums, ka visi logi pārvēršas par spoguļiem un saredzēt to, kad ir ārpusē, ir teju neiespējami. |
