| Aug. 4th, 2020 @ 01:08 pm (no subject) |
|---|
Reiz mana karma man izgādāja tādu gadījumu - iekāpu autobusā un tur bija nevis divi atsevišķi sēdekļi, bet tā kā viens vienots sols ar kopīgo vietu numuru - 13/14, piemēram. Atradu to solu, kur bija mans numurs un rāpos iekšā.
Bet pēc mirkļa pie manis pienāca gadus piecdesmit veca dūšīga kundze, kas sāka man uzvilktā balsī teikt, ka es nesēžot savā vietā. Es atbildēju, ka sēžu gan - parādīju viņai savu biļeti. Izrādījās, ka viņai ir blakus vieta, bet viņa, redz, gribēja vietu pie loga. Un tad viņa sāka brēkt. Un viņai sāka piebalsot kaut kāds vecis, kuram, spriežot pēc sejas krāsas, ikdienā diezgan stipri garšoja alkohols un kurš sāka man draudēt, ka tādai samaitātai jaunatnei vispār pa kaklu vajadzētu sadot.
Biju jauna, nepieredzējusi un mīļā miera labad vispār aizgāju sēdēt kaut kur dziļi aizmugurē - galvenokārt tāpēc, ka negribējās četras stundas sēdēt blakus tādiem cilvēkiem (pēc tam es izskaitīju, ka - spriežot pēc numerācijas - es sēdēju pareizi - mana vieta bija pie loga).
Un vienreiz es redzēju tādu gadījumu, ka jauna meitene dabūja stāvēt četras stundas kājās, jo arī kaut kāda padūšīga kundze (varbūt tā pati?) bezkaunīgi iesēdās viņas vietā un un uz meitenes pieprasījumiem atbrīvot viņai vietu, nereaģēja. Un šoferis arī nereaģēja.
Labi, ka tagad šoferi autobusos brauc pa diviem un līdzīgus gadījumus vairs nav nācies pieredzēt.
Bet nu ir pasaulā tādi riktīgi neadekvāti cilvēki. Un ko ar tādiem iesākt? |
