| Jun. 21st, 2017 @ 09:27 pm (no subject) |
|---|
Kādā no savām iepriekšējām dzīvēm es noteikti esmu bijusi viens briesmīgs, ļauns kurpju meistars - maniaks, kurš guva baudu no domas par to, kā cilvēki mocīsies, staigājot ar viņa darinājumiem. Kā ir vasara klāt, tā ir klāt mans ikgadējais spīdzināšanas periods - tulznainas kājas. Šoreiz vēl labi - tikai kādas piecas. Bet vienu vasaru bija tā, ka es ar jaunām kurpēm aizgāju no trolejbusa caur parciņu (15 min. kājām) uz darbu un man uz kājām bija 15 tulznas (pagaidām mans rekords). Mana gaita laikam bija dikti žēlīga, jo mans kabineta biedrs pat piedāvājās aizvest mani mājās (par ko es viņam biju briesmīgi pateicīga. Nu tās sandeles es gan uzreiz izmetu miskastē. Un kopš tā laika vienmēr ļoti, ļoti rūpīgi sekoju apavu ādas mīkstumam, tam, vai kaut kur sprādzes metāls kaut kur nav tieši pie ādas. Vai diegs, ar ko šuj apavus, nav bijis pārāk ass. Un pat ar visu to es tāpat tulznas sezonas sākumā - neizbēgami.
Kad aizrāda, ka vīrieši staigā zeķēs un sandelēs, es pie sevis klusībā domāju - pareizi dara! Viņi nav tādi mazohisti, lai ietu tā mocīties. Un personīgi man nav nekādu iebildumu pret to. :) |
