| Sep. 26th, 2016 @ 08:11 am (no subject) |
|---|
Brīvdienās biju laukos. Aizbraucot likās, ka ir šausmīgi auksti - pamēru sev temperatūru - uh, gandrīz 37. :( Atceroties iepriekšējo reizi, kad tieši tā sākās mana saslimšana, kas izvērtās uz divām nedēļām, antibiotikām un darbnespējas lapu, veicu visas nepieciešamās darbības, lai nesaslimtu - sadzēros karstu tēju, sadzēros lielos apjomos C vitamīnu, kā arī galvenais - izkarsēju kājas karstā sinepju ūdenī. Piereze rāda, ka šis paņēmiens tiešām labi strādā. Pusi nakts gulēju tā kā slims cilvēks, toties otrā rītā pamodos spirgta un vesela. :)
Mums mājās ir tik daudz visādu krāmu un krāmiņu, ka tur traks var palikt. Bet vienā brīdī es sapratu, ka nav ko citiem izteikt savu neapmierinātību ar to, kā ir. Tā vietā, lai pukotos, ka starp tiem daudzajiem krāmiem var prātā nojukt, es tagad gandrīz katru reizi, kad aizbraucu uz laukiem, kaut ko sakārtoju - šoreiz tas bija plautiņš sienas skapī. Šīs lietas man ir grūtāk kārtot, jo tur ir daudz visādu sīku dzelzīšu un visādu štruntiņu, par kuru pielietojumu man nav ne mazākās jausmas, bet nu tos tad es liku atsevišķā kastītē. Nagliņas atsevišķi, skrūvītes ar strpiem galiem - atsevišķi, skrūvītes ar asiem galiem - atsevišķi, dībeļus - atsevišķi, parējo - lielākā kastītē kopā. Līdz neizkristalizēsies, kas tie tādi vispār ir.
Vispār - ieviest tur kārtību ir īsts piecgades projekts, bet... es esmu pacietīga. Ne visur, bet daudzās lietās. |
