Dec. 11th, 2012 @ 08:59 am (no subject)
Pēdējā laikā mēs ar kabineta biedru esam ievērojuši vairākas bēdīgas, skumjas un pat izmisuma pārņemtas dziesmas, kuras skan pa Radio SWH. Viena no tām, protams, ir Adeles Skyfall - to klausoties, rodas sajūta, ka nu viss - beigas ir, nekas labs nespīd, apsēžamies visi ka tagad kaut kur aizas malā, tā apcerīgi noklausāmies šo dziesmu un tad nomirstam (bet man šī dziesma patīk, jo tiešām izraisa emocijas).
Tad ir Asaf Avidan ar savu Reckoning Song, kurā žēlā balsī izmisīgi dzied par to, ka vienu dienu mēs būsim veci - nu, tā pārdzīvo, tā pārdzīvo...
Un tad ir mūsu pašmāju Busulis, kurš dzied - Viss ir iespējams, bet nu tādā balsī, it kā tikko būtu atnācis pēc pašnāvības mēģinājuma no obligātās vizītes pie psihiatra, kurš viņam skalojis smadzenes un tad nu tagad paklausīgi atkārto to frāzi, ka viss ir iespējams (bet pats tam netic).
Bet vienu dienu - vai tik ne vakar - pa radio SWH bija Ak, eglīte - vācu versija, kuru kāds dziedāja tādā dikti žēlīgā balsī.
About this Entry