| Feb. 22nd, 2012 @ 02:33 pm (no subject) |
|---|
Bērnībā, lasot grāmatiņas - ja bija kaut kādas vietas, kur bija aprakstīts, ka kaut kas dzied, es pati mēdzu izdomāt meldiņus. Droši vien, ka es tāda nebiju vienīgā. Droši vien uz viena un tā paša teksta ir tik daudz bērnu izdomātu dungādziesmiņu.
Šobrīd, skatoties laukā pa logu, dungojas kas šāds (var būt, ka teksts nav īsti pareizs, jo es to briesmīgi sen lasīju):
Jo vairāk snieg - tidlī - bums,
Jo vairāk tiek - tidlī - bums,
Jo vairāk tiek - tidlī - bums,
Mums sniega.
Kas zin to gan - tidlī - bums,
Cik ļoti man - tidlī - bums,
Cik ļoti man - tidlī - bums,
Salst kājas. |
