| Apr. 15th, 2011 @ 04:21 pm (no subject) |
|---|
Es sāku atpazīt dažus tipāžus, kas dzīvo kaut kur netālu no manis. Vislabāk es, protams, ievēroju tos, kas ar mani vienā laikā brauc trolejbusā.
Es esmu ievērojusi kādu sirmu kundzi, kas katru rītu apmēram ar mani vienā laikā brauc uz darbu un izkāpj pie Nacionālā teātra. Viņai ir sirmi mati, vienmēr saveidoti frizūrā un, skatoties uz viņu, es domāju, ka tieši tādas varētu izskatīties trīsdesmito gadu Latvijas kundzes - ar manierēm u.t.t.
Tad es redzu vienu pārīti - simpātisku tumšmatainu meiteni un brīvdomīgu puisi ar mazliet pagariem matiem (viņš pēc izskata mazliet atgādina man manējo iegauni, tāpēc es viņus ievēroju). Tad es diezgan bieži redzu kādu ļoti skaistu, smalku meiteni ar skumjām acīm, kas, visticamāk, strādā Sweedbankā, jo viņa parasti no rītiem izkāpj Ķīpaslas pieturā. Viņa vienmēr ir ļoti glīti saģērbusies, tik perfekta un kārtīga, kāda gribētu būt es. Un viņai ir skumjas acis un dziļš, gudrs skatiens. |
