| Apr. 29th, 2010 @ 10:02 am (no subject) |
|---|
" Nemīliet, bet esiet mīlestība." Tā vakar teica Valts Kleins. Un naktī es kaut ko sapņoju tieši par to, par mīlestību, par sapratni, par visādām tādām lietām... Jocīgi ar to dzīvi - dažkārt tu pienāc tuvāk izpratnei, dažkārt atkal attālinies, sapinies tajās savās domās. Šobrīd atkal esmu mazliet pietuvojusies (bet pēc kāda laika droši vien atkal attālināšos - esmu tikai cilvēks). :)
Bet vakardienas raidījums man lika aizdomāties. Tas, kā un ko viņš runāja - tas patiešām nāca no sirds. Un es to varēju sajust un uztvert tāpēc, ka es biju atvērta, lai uzklausītu viņa vārdus (es nebiju ciniski, naidīgi, negatīvi noskaņota) un es uztvēru tās pozitīvās emocijas. Īstenībā ne pārāk bieži gadās tāda komunikācija - tāda dziļa otra cilvēka emociju, sajūtu uztveršana. Pēc tādas parasti ir tāda milzīga miera un mīlestības sajūta. Atceros vienu tādu sarunu ar mammu, dažas ar brāli, dažas ar draudzenēm un vēl pāris cilvēkiem. Jā, to nav bijis daudz, bet tie ir bijuši tādi brīži, kad saproti, ka dzīvei ir jēga, ka mīlestība pastāv u.t.t. Aijjj... :)
Aizfilozofējos te... Bet man šobrīd ir miers un gaišums sirdī. Un man baigi gribētos, lai tik forša sajūta būtu arī jums. Bet tā ir jūsu brīva izvēle - tāpat kā izvēle lasīt manu cibu. :)
Jauku rītu jums visiem. :) |
