| Oct. 17th, 2023 @ 04:30 pm (no subject) |
|---|
Vakar izdomāju aiziet laicīgāk gulēt, lai no rīta būtu svaiga un atpūtusies. Ka tik ne tā. Tādus murgus redzēju. :(
Sākās ar to, ka es kopā ar tēti un mammu mūsu vecajā oranžajā žigulī braucām uz Rēzekni - uz kaut kāda attāla radinieka bērēm. Kapi atradās ļoti stāvā kalnā - tik stāvā, ka bija jābaidās, ka zārks, braucot augšā, var izvelties no mašīnas.
Bet, braucot uz tiem kapiem, es sapratu, ka kaut kas nav lāga - jo gar ceļa malām mētājās zārki, daži no tiem bija atveerti un tajos varēja redzēt mirušos. Tāpat gar ceļa malām rēgojās skeleti - stāvoši , sēdoši - it kā viņi būtu pārvērtušies par skeletiem nomiršanas brīdī un tādā pozā arī palikuši. Es teicu vecākiem, ka mums jābrauc atpakaļ. Mēs devāmies atpakaļ un tad sazin kāpēc apstājāmies ļoti biezā un tumšā mežā. Kad tētis izdzēsa mašīnas ugunis, es pēdējā mirklī pamanīju kādu stāvu, kas mums tuvojas, tāpēc aizslēdzu durvis pasažieru pusē. Pie mums pienāca kaut kāds zombijveidīgs zaļgana paskata kalsns mošķveidīgs vīrietis. Tētis sazin kāpēc izkāpa laukā ar viņu aprunāties, bet tomēr pēc manim un mammas aicinājumiem iesēdās mašīnā atpakaļ un aizslēdza durvis. Es teicu, lai tētis brauc projām. Un viņš to arī darīju un tad es redzēju, ka tas mošķis sāk skriet un mums sekot. Un tad es pamodos. :( Nepatīk murgi. :( :( :( Droši vien notiekošais pasaulē arī ir atstājis zināmu iespaidu. |
