"Archbishop of York tells General Synod that ‘Our Father’ has patriarchal connotations..

The archbishop of York has suggested that opening words of the Lord’s Prayer, recited by Christians all over the world for 2,000 years, may be “problematic” because of their patriarchal association."

I mean.. it is hard not to despise toxic feminism, or whatever it is that obliterates the fabric of reality.

Kaut kaada aprakusi kali aardaas.

Ok, es neesmu izlasījusi visu bībeli, bet vismaz Jauno Derību.. bet ja tur kaut kas būtu bijis par šo es vai tad neatcerētos - kā kristīgi izturēties pret cilvēkiem, kas ir clearly wrong and malicious in their thoughts/actions? Jo vienu dienu Jēzus ballējas ar žuļikiem, bet nākamajā dienā viņs spārda viņu galdus un šķaidās ar monētām.

Jo dažreiz, kad es lasu vai klausos modernos onkuļus un tantes, kam it kā piekrītu, mani tikuntā pārņem sājums, kad kristieši vai konservatīvie ir nikni un upitty un nozākā ideologus. I feel like it is somehow bad taste and worse than actual thing they oppose. That said, ideologi un narcisisti of course are so twisted, backward and malevolent, that it is hard to feel kindness toward them, as they prey on the most vulnerable and tender, and do not experience authentic empathy.

I dunno, I always feel like it is not my job to teach and judge astray people. Then again - what do I do when they affect me directly and when I encounter malevolence? Jo Jēzus ir šo to teicis par lukewarmness and fence-sitting. But I have always felt like any sort of action contradicts so many teachings and reccommendations which intrinsically feel so important to maintain humanity and dignity.

Varbūt man vajag parunāties ar kādu padri.

It sucks how people sometimes defend shitty people by saying, well - it is just the way they are, they mean well. Good people don't make other people feel the darkness, they don't treat people badly and don't say obviously hurtful things, end of. If you ever encounter somoene who does that, they are not good people, they are clearly posessed, they are not themselves anymore, and you should never engage with a demon. If you are ever in doubt about treatment of others just question if love, if Jesus would ever act in such a way, or if not - who would act in such a way.

Love is patient, love is kind. It does not envy, it does not boast, it is not proud. It does not dishonor others, it is not self-seeking, it is not easily angered, it keeps no record of wrongs. Love does not delight in evil but rejoices with the truth. It always protects, always trusts, always hopes, always perseveres. Love never fails.

Emotional and relational intelligence is so rare, so that whenever I encounter it I want to cry a little bit.

There is so much to be happy and grateful for in life, ka es jūtos eksistenciāli resna!

I can't stop, this is just too good! "As in the fable of the Emperor’s New Clothes, it can take the clear-eyed gaze of a child to cut through the nonsense and tell it like it is."

"One day in the late 14th century, King Charles VI of France woke up labouring under the misapprehension that he was, in fact, made of glass. People immediately assumed madness; his courtiers and subjects, even the future pope. A regency council was formed. His wife and other relatives assumed the reins of government. All because, even in the midst of the superstitious medieval era, identifying as a window was considered a step too far.

Fast forward to 2023, and we’d probably be dousing him in windolene and asking what pattern of curtain suited him best. It feels absurd to be typing this, but audio has emerged from an East Sussex school of a teacher reprimanding some pupils who’ve refused to treat as a reality another pupil’s claim that they are, in fact, a cat."

Waittt a minute..if I identify as queen, then it should be within my human rights to demand that everyone refers to me as her majesty. And if they refuse I should be able to prosecute them and thus earn moneu!

I literally wouldn't care if teenagers want to identify as cats and we all have to accept it. Es vienkārši ķiķinātu savā kartupeļu dārzā un irgātos par mūsdienām, papiņ. But as of S, mani viss šis vājprāts tik ļoti trigero un rausta. Jo ko gan lai es viņam atbildu par pasauli, kad viņš sāk prasīt? Plus skolas vispār šķiet kā Gotham's finest mental asylums. I feel like we will have to make some super hard decisions, if some conservative hero on a white horse does not slay all these rainbow dragons.

I wish there was a fail proof way to know what of the crazy dooms are true and to be feared, and what are just scare-mongering and waste of mental energy.

I feel like a lot of it is waste of mental energy. After all - isn't the main conspiracy - that by keeping us in a state of fear they control us. And to be free and authentic to God is to not fear but live each day as a sweet, gentle daisy.

Anyways, I just wish to believe that things are not that negative and that everything will be OK in the end, just as God intended and reliably supports.

So, lai arī I feel like there is a lot of sense in conservative fears and predictions, I also feel like there is so much contradiction bordering in bad faith and same hedonistic fear indulgence as what they fear and criticize.

So I dunno papiņ, I just don't want to feel so bad anymore.

Katru reizi, kad es mēģinu kaut ko uzrakstīt, es kļūstu par like that meme song versions Džordanu Pītersonu drunk on symbols - the meme song versions only.

Then again, drunk on symbols meme song versions kids will understand.

Apparently it is now out of date to be prosecuted for killing actual children.. Lasu rakstu par sievieti, kas UK uztaisījusi sev abortu 34 nedēļā, un tagad visi psiho, cik gan tas ir barbariski apcietināt sievieti par tādu lietu silly lietu, un ka steidzami jāparskata likumi, lai tādi incidenti vairs nerastos. Timmēr pati dāma posto Instagrammā estētiskas bildītes par to kā gan jau ka viņā šo setback arī dzīvē pārvarēs.

Honestly, the society is so shocking and revolting, and I will never get used to this utter vile shit. Jūs vispār zināt kā bērns izskatās 34 nedēļā? Bērnu var veiksmīgi piedzemdēt 24 nedēļās un viņš ir leģitīms cilvēks, bļe.

Kas mani šokē ir ka tai dāmai jau ir 3 bērni ir, un šis vairs nebija ērts. Varbūt tad atļaujiet inconvenienced mātēm nomušīt arī savus infants and toddlers, jo viņi ir piebesījuši un sagādā pārāk daudz neērtību. 34 nedēļas, 38 nedēļas, 40 nedēļas pāris mēneši, gadiņš Moloham viss viens.

Honestly, society, what the acual fucks. I don't know what needs to be done to help such wretched women, but sure it is not allowing to abort/kill fully formed humans.

Man tik ļoti gribas ar S izskriet zaļā pagalmā un tur bumbulēt vasariņā ar sienāžiem.

Tajā vietā ir vesels pasākums nonākt pie jelkāda zaļumiņa, un pat tur tikai sunīšu kakas, izsmēķi un palstmasas korķīši.

Pilsēta vasarā der tikai depresīviem dzejniekiem, kam speciāli patīk piesārņojums un betons, un izmocīta daba.

Nevajadzeeja skatiities The Great Awakening, tagad atkal buus jaapieliek ekstra puulinji kljuut baltaakam.

Man vietējā indiešu veikaliņā pārdod plombīra saldējumu vafeles turziņā, it truly is highlight for my soul. Man patīk viņu ēst staigājot zem bērziem pa trotuāri.

Ok, ja visi tik filozofiski pieiet dzimtēm, tad nošķiriet toletes pēc sex not gender, un ja tas nestrādā, tad nošķiriet mentally challenged and mentally sound people tualetes. Or just be very specific and make toilets for people with authentic vaginas and penises, and toilets for artificial vaginas and penises. I mean you cannot argue with that, and if you do, then make a third toilet for people who cannot tell the difference between natural and artificial.

Best pathway to misery is continually thinking of how you feel.

Self consciousness is facet of neuroticism.

Every self conscious thought is a form of of anxiety.

Oh God.. es izlasīju šo citātu un man aizritinājās domu virknīte pa taisno in the doomiest of scenario outlooks. Bet, protams, papiņ! Dieva nāve, postmodernie, ego kults un new age bumbu tripošana.

Cilvēki ir maniakāli apsēsti ar visām šīm wack un bad psychedelic kustībām, dēļ saviem ego! It is a pure, concise question of ego, and what will reflect my divine (..not, but satanic of course, es jums saku) ego in most elaborate way.

Es jau zinu, ka to visi zina, bet man tas tiešām tikai tikko pieleca tik kristālskaidri.

Tā, kā tagad katrs cilvēks pats ir dievs, tad inherently - Dievu pārpratuši, šie nekrietnie psihie dieviņi, plikie karaļi, pilnīgi sirdīgi un nopietni uzskata, ka tas ir viņu vitālais un izšķirošais pienākums prīčot un atalgot un sodīt veidos kādus viņi izfantazē par adekvātiem. And all because they are scared to perish into the black void of no God or love. Aptuveni, kā padoties sātana opkupācijai, lai Dieva nāves okupācija nepazudina.

Basically:

If you want to know how pathalogically engorged someone's ego is - see how woke they are. The less woke, the helthier your ego probably is.

"We no longer know how to think critically. Subjectivity and nihilism rule supreme: the deranged, post-modernist woke cargo cult claims that there no longer is truth, just our truths. Ideas are at best positional goods, fashion statements and markers of social hierarchy, and at worst tools of oppression. Words are devoid of any essential meaning: expressing “righthink” signals high status (even if the opinion is nonsense, such as the claim that China had nothing to do with Covid) and “wrongthink” (such as support for Brexit) implies low-status."

Man ir žēl to nabaga Telegraph žurnālistiņu, kas raksta savus inteliģentos un concise rakstiņus par to, cik neloģiski un agresīvi ir trans aktīvisti un cik nosvērti un nevienam neko slitku nevēloši ir viņu iebildēji profesori un filozofu tantes. Bet protams. Tikai, ka jums ir bijusi dzīves pieredze, jūs zināsiet, ka nav iespējams ne debatēt pat ne iepīkstēties pret narcisistiem un neirotiķiem. Jebkurš vārds no jūsu mutes viņu aklajām acīm un nedzirdīgajām ausīm ir tikai kārtējais mortālais victimisation un izaicinājums un dead trans kid. Nemēģiniet pat sevi attaisnot ar savu slepkavniecisko loģiku, nosvērtību un patiesību.

But I guess, you have to keep writing un pateiktie vārdi pat nekurienes vidū ir egregors.

I think UK will probably survive politically solely due to the emotional restrain it has practiced for hundredses of years, that others mock and ridicule.

Literally guys, emotional restrain is the pinnacle of human evolution.

To hold a debate and make decisions based on clear, conservative, emotional restrain is God's miracle.

In contrast the derangedness and emotionally indulgent frenzy of idealogues is pure sin and and something to definitelly steer clear not to find oneself in satan's teritory.

Bet protams, ka Latvija ur politiski atpalikusi, par to shaubu nevar buut. Dzejnieki un baalelinji un hipiji.

Maculate heart.

Pēdējā laikā vairāki raksti par trans mužikiem, kurus izbano no sieviešu sporta. This makes me so relieved, jo rodas apziņa, ka UK varbūt tomēr izturēs un saglabās savu common sense, konservatīvi veselīgo skatījumu uz lietām.. but also so embarassed about human species. Vai tiešām tiešām tiešām, lai cik garīgi neveseli, cilvēki var būt apjukuši par to, vai vīrieša ķermenis var maģiski kļūt par sievietes ķermeni? It's not like they have polyjuice potion for heaven's sakes. It sevišķi nevis paši garīgi apjukušie trans, bet pārējie, it kā garīgi veselīgie cilvēki!? Man ir tik ļoti žēl to nabaga meiteņu, kurām jāsacenšas ar mužikiem, just to indulge their warped fancy. Protams, ka vīriešiem nekad nebūs iespēja piedzīvot ekvivalentu šādam wrongdoing. Atkal visa huiņa sievietēm, papiņ.

And I simply cannot believe people / institutions that are going along with this. I know it is too stupid to be funny, bet tik pat labi es varu paziņot ka esmu trans chard and have instant advantage in biggest chard competition, and who will dare to belittle my authentic winner freshly chardine feelings.

Anyway, pēdējā laika ziņas makes me sort of happy and proud to live in you kay against all odds finally, jo part of the remaining old English way is just so delightfully no nonsense and logosy, that it is exhilirating.

Man šķiet es beidzot varbūt esmu piešāvusies būt par passable mājsaimnieci. Pirmo reizi jau dažas nedēļas māja regulāri izskatās vairāk kārtīga nekā nekārtīga, izlietnē nekrājas trauki, drēbes ir salocītas, un laundry baskets empty(ish), pusdienas un vakariņas ir galdā bez fuss or frown. Man ir izveidojusies iemanīga rutīna, un nereti es sevi pieķeru apmulstam, jo nezinu ko vēl sakārtot, kamēr ir laiks, jo viss jau ir sakārtots!? Man ir laiks un enerģija uzlabot lietas, ne tikai tās drebelīgi vākt. I feel more relaxed and happy, and thus I have this vibe to carry and share and it is a magic to use to make everything and everyone better.

Protams, tā ir tikai likumsakarīga dzīves patiesība, but I wish someone had told me that you can get better at things the more you do them, and things - when done - get easier and more doable.

Basically, I just really feel like Tony Robbins would be proud with me. Un pats afektīgākais fakts ir tas, ka I don't feel overwhelmed and weighted down by whirlwind of tasks and tasky mom brain lists, bet gan I feel like a more efficient concise task ant, as if it is my nature to be able to proccess a grand volume of jobs in a short period of time, and it is satisfyingly borignly normal for me.

I even feel so a little bit smug and exhilirated, ka es manīgi skatos uz kosmosu un gaidu, kad kaut kas atkal nogāzīsies.. bet oh well, for a few fleeting moments - it is very fine and I am quietly glad.

Lol, I think I've been a victim of cancel culture! :D

You know your getting old when you and your partner are excited about the Amazon packages you just received, which contain blood pressure machine for him and Vileda mop for her. Dziiviite!

World allows infinite combinations of awesomeness.

virtual chard

Only value opinion of people who set a good example of life, following the footsteps of Christ.

Mūsu mājai pretim ir vecs sieviešu cietums, kuru nošķir koki un džungļi, kuros dzīvo lapsas, vāveres un baloži. Jau kopš rudens viņu lēnām jauc nost un demolē, milzīgas mašīnas. Tam vajadzētu traucēt un kaitināt, but I love it so much. Demolishing something so depressing is almost archetypical. Katru dienu gāž sienas, plēš metālu un dzeļamdrātis - daile.

Vienīgā skāde ir par lapsām. Vakar mašīnas pieķērās cietuma augstās ķieģeļu sienas jaukšanai, kam šaipusē ir lapsu Avatars, un nabaga lapsas ai kā raudāja. Divas bija nostājušās viena otrai pretī, kaut ko runāja un tad raudāja.. trešā stāvēja nostatāk un raudāja. Viņas tur drošivien paaudzēm ir dzīvojušas dekādēm, jo mūsu rajonā ir daudz lapsu pa naktīm un tie ir vienīgie tuvējie džungļi.

Un baloži.. baloži tur taču ir ierīkojuši sev komunaļņiku cietuma augstākās ēkas augšējā stāvā, kur vienas durvis bija izņemtas. Viņi tur augām dienām lidinās cauri, tup, peldās, ūjinās.

Kids preferences are very eclectic and sophisticated in a way.

S patīk ēdienu, kuru pasniedzu, saplucināt mazos gabaliņos, un tos ielikt pa vienam ūdens krūzītē, tad to visu samaisīt, līdz izveidojas vai nu putriņa, vai sautējums vai zupiņa, kā kuru reizi. Tad viņš pa vienam gabaliņam, vai dažreiz pa saujiņai ņem ārā un apēd, un tad izdzer atlikušo duļķaino ūdentiņu. I guess my standard cooking is not as refined and imaginative as kundziņš fancies.

When you feel overwhelmed and burdened by duties and tasks and general chaos and too muchness, think - will it all be more or less OK soon / in the end? If you do think so, then why worry and make yourself feel worse. Just remain calm, carry on, and look forward to soon order, resolution and pleasantness.

Anyway, es tā izdomāju, ka man nevajag besīties un satraukties par netīru māju / garlaicību / vientulību / neziņu. Agri vai vēlu māja tiek sakārtota, notiek kaut kas interesants, pārņem prieks un miers, un nezināmais top familiārs un mīļš. Tad kāpēc urdīties kā tādai dulnai voblai? Nevajag, dzīve vienmēr iet uz labo un mierīgo, ja paņem tās roku uzticībā.

Lai arī man sāp plecs un pēdējās dienas ir piemeklējis genneral ennui and tedium, I simply cannot begin to express how marvelous it feels pamosties pavasara rītiņā.

Pasaule ir tik maiga un nevainīga, ka tev šķiet, ka tu arī tāds vari atkal būt. Vai gan tu nevari būt tik pat daiļš un smaržīgs, kā pavedinošais lillā ceriņkrūms, ar tūkstoš perfektām ziedlapiņām mazajiem prieciņiem? Jā, tu vari! Un tik lekns un spīdīgs kā jaunā zālīte? Arī! un tik dzīvelīgs un ņiprs, kā visas pasaules pavasara koku lapiņas? Nu jā! Tu vari vēl tāds būt un būsi vēl, jo arī esi pavasara bērns, lavandu lauk.

Eh, vienīgais, ko es varu darīt, ir turpināt iet ārā uz to visu skatīties, līdz daili un dziesmu nomainīs, ikvasaras karstuma vilnis un sausums.

Pagaajshnedeelj migreena, shonedeelj saap plecs. I guess I don't run on coffee, rather it runs me.. out. Ehity.

Es tikai gribēju pierakstīt, ka zied ceriņi. Life still has tings I guess.

I run on coffee and peanut butter.

Es gribētu iegūt tādu mieru kā lauku govis apdullinoši laiskā vidus vasaras pēcpusdienā saulē zem kaut kādas mērenas apses, pie dīķa kaut vai arī.

Jo lai arī man patīk censties un rušināties un stumt, bieži es kaut kā garīgi paklūpu, un attopos, ka esmu tik sirdīgi stūmusi un rušinājusies, ka neesmu vairs vasaras govs, bet īstens nervu kamols, tāds kuram pieskaroties, viņš salēcas un apraudās gandrīz.

Jo laikam, es pārāk daudz stumju un pārāk maz atslābinos. Cilvēkiem arī ik pa laikam vajag hobitu ballīti Šairā, ne tikai godprātīgi strādāt un būt labiņam un bāleliņam.

I wish I could go out drinking with friends, I wish I could talk to friends, I wish I had friends, I wish I could even dance, I wish I could relish in balmy evenings.

Karoče - I love my life, bet es neesmu vēl sapratusi, vai justies vainīgai par gribēšanu mazliet svinēt dzīvi ir vietā, jo man nevajadzētu gribēt svinēt dzīvi, bet gan tikai rukāt, vai arī nav vietā, jo ir cilvēcīgi ik pa laikam gribēt atpūtu un prieku.

"One fascinating dollop of history Doucleff shared came from the book Dream Babies, written by British writer Christina Hardyment. Hardyment researched the origins of modern parenting advice. She found that most came from the 1700s and 1800s, when predominantly male doctors who worked predominantly at foundling hospitals began prescribing practices to their nurses, who generally cared for dozens or hundreds of babies at once.

Alas, the prescribed practices were counter to thousands or tens of thousands of years of maternal history of caring for babies. For instance, the advice that you ought not to rock babies to sleep, that you ought to sleep train your baby and physically separate babies from others at night, and that babies should be fed on a schedule, not on demand."

Funny, gan par šo, gan par transnation, gan jau par citām lietām, izskatās, ka daudzu moderno ideoloģiju un trendu sākumi ir kaut kādi sad and angry loxi psihopāti, kas ir sātana atšķēlušies no visa dabiskā, dievišķā un labā, un savu dusmu un nihilisma vadīti fantazē sadistiskus sapņus, un pārdod tos garīgiem ubadziņiem. Labākajā gadījumā inept sausiņi, kas vienkārši nav ierubījušies in nature, universe and everything, bet ir pietiekami ražīgi psihopāti, lai gaumīgi un glancēti savus melus pasniegtu.

Ir tik skumji, ka cilvēki ir tik apjukuši un akli, un šo sātanisko ideoloģiju spoku apsēsti visās frontēs.

JBP trans podkaasts ir tik rough and revolting dismal corner of hell, ka I almost puked on the underground.

It is devastating ka cilveeki upuree savas dziives kaut kaadiem maniakaaliem psihopaatiem. It is incomprehensible.

It's the worst when people die while they are still alive.

Life is all about improving things, as long as you are improving things you're fine. Even if things are not great and lots of things need improvement, it is fine and good as long as you work to improve all the things that need improving. Take a break, decompress and then keep working and improving like a careless little worker ant. Things ar good and working out for the better, always.

The more you improve, the easier it gets to improve too, and one day you will become the golden sight of hand god of good things.

Ir aizraujoši būt taisnam un darīt pareizi! Vienmēr ir bijis mazliet trippy būt recklessly lēnprātīgam. Es jums visiem novēlu būt Idiotu prinčiem!

S visiem maniem luupu balzaamiem ir aukstasiniigi izurbinaajis cauruminjus. What sort of girl I am now according to my lipstick shape?

Londona varbūt ir garīgi toksiska, bet pavasaris atkal ir kaķēns!

I had a weird thing.

Parasti, kad domas atkal vēršas uz visu nestabilo un bēdīgo dzīvē, tad arī tur viņas atduras un bezdibenis atkal blenž. Bet pēdējā laikā, tā vietā, man sanāk raudiens un tad pateicības uzplūdi Dieviņam par to visu, kas ir dots un labs un cerīgs.

Kāpēc cilvēkiem ir tik cieti un truli paurīši? Ne jau par velti Dievs dod lietas, bet gan tāpēc, lai mēs uz tām skatītos un no tām mācītos un ar tām darbotos, tāpēc ka tās ir labas. Kāpēc cilvēki bāž savus cietos paurīšus kaut kādos trulo plūstošo fantāziju akaču smiltīs? Tīrā nepateicība, tīrais kārdinātājs. Šeit un tagad, šeit un tagad, papiņ. Arvien ceļš ir pārbagāts ar dimantiem un rubīniem, debesmannu un enģeļiem.

Dzīve ir laba.

Lasot Hunt, Gather, Parent, aizdomājas, ka paši rietumu vecāki ir kā bērni, tāpēc arī vieņiem tik grūti iet. Emocionāli intfantīli, nespējīgi sevi regulēt. Pati kliedzošākā (total pun yalls) atšķirība, kas uzreiz ataust prātā, lasot par foršajiem un pareizajiem Yukatanas, Inuitu un Tanzānijas vecākiem, ir tas cik viņi visi ir mierīgi, wise, mature un transcendentāli. Es nespēju noticēt, ka rietumu cilvēki ir tik emocionāli neinteliģenti! Tas ir šokējoši un dīvaini, un noteikti kaut kā sasaistās ar Nīčes pareģojumiem.

Manuprāt, postmodernie rietumu cilvēki ir tik neirotiski, jo vairs netic Dievam, un baidās, ka viņus nekas nepasargās, no viņu neirozēm un tūkstoš bailēm dienā. Šo baiļu nodzīti viņi vai nu a) kļūst depresīvi un nihilistiski un ciniski, vai b) kļūst agresīvi gan intelektuāli ar substandard new age all sorts of fucked ideoloģijām, gan praktiski ar to uzspiešanu citiem. Viņi visu grib kontrolēt, jo domā, ka ja ne viņi, tad viss aizies entropijā, ka nav nekāda labdabīga spēka, kas lietas tāpat sakārtos. Nekam nevar uzticēties, tikai mantām un idejām, what they say that goes, opress or you shall be opressed.

Vecmodīgie, rietumu vēsmu nesabojātie cilvēki, kas uztur tradīcijas, un tic augstākam spēkam, patiesībai un labajam, tic ka vinjus vienmēr sargā un, ka viss notiek vienmēr uz labu as per Dieva daba un Griba. Tāpēc viņi ir pārsvarā mierīgi, labdabīgi, lēnprātīgi un purposeful.

*

Meksikas brauciens once and for all man lika pārliecināties, un personīgi izjust, cik neirotiski mēs rietumu cilvēki esam. Varbūt tā nav mūsu vaina, bet vēstures vaina, bet tā ir mūsu vaina, ja mēs to apzināmies un turpinām tādi būt. Agnosticisms ir grēks.

*

Whereas tīri vizuāli Meksikā cilvēku kopums šķiet savādi labi wholesome, iebraucot Londonā, uzreiz visur ir tik daudz dīvaiņu, kuru sejās un apģērbā un manierismos ir simts neirožu nokrāsas. And the endless, dreary glorification of all the fuckedness.

Dažreiz man šķiet, ka šī garīgi slimā vide izdala kaut kādas toksiskas mind fumes, kas indē, paralizē un aptumšo; un ir iespējams atkopties un justies veselam tikai tiekot projām no Londonas, no šī kolektīvā neirožu epicentra.

Vismaz chatgpt nezina kas ir sviesta ciba.

Pirms nedeeljas es no riitinja leisurely gaaju pa siltumu, putniem chivinot un kaiminjiem sveicinot, uz vieteejo stuura bodi pirkt tortillas un galletas, bet shoriit.. atkal, atkal braucu augshaa pa chiikstoshu Victoria station eskalatoru, skumji skatoties aciis paareejajiem steidziigajiem cietumniekiem, gaisaa arvien virmo pasty smaards.

Tresho nakti peec kaartas S pamostas ap 1-2 un negrib vairs iet guleet liidz kaadiem 8am.

S bumbulee, eed banaanu, siera gabalinju un bokjee Arpo, es dzeru kafiju un domaaju par dziivi.

Jetlag is much more fun at the beginning of holiday, after it is just spooky and uncanny.

Great, tagad arii Dalai Lama ir pedofiils, so gross. Then again, ko gan citu sagaidiit no pirmaa baushlja paarkaapeejiem.

Lai cik vientulja es nejustos, vismaz es neesmu tik vientulja cik Jeezus.