Es man šķiet esmu gatava uzupurēt visas romantiskās fantāzijas par laukiem, jo mani ir apsēdušas mistiskas pumpas.

Sākumā es domāju, ka tas ir no trīs nedēļām moskītu vilnī, bet vairs neesmu tik droša. Jau 3 dienas esmu atgriezusies Snaresbrook bedroom, un piecas dienas vairs neesmu Latgales nekurienē, bet mani tikuntā vajā niezošas randomizētas pumpas uz rokām, sāniem un pleciem. Plus daudzas no viņām nāk pārītī pa divi.. manas teorijas līdz šim ir: zirnekļu kodieni, blusas, bed bugs, vai kaut kādas sīkas mistiskās mušiņas. Esmu pārbaudījusi visas atvestās mantas, bet viss izskatās tīrs un drošs, tāpēc vienīgās iespējas paliek, vai nu lauku matracis, vai kaut kas sabiedriskajā transportā. R un mamma uzstāj ka tie ir moskīti, un ka viņiem tāpat, bet es nekad tādu moskītu slaktiņu neatceros, un kurš loģisks moskīts kož pārītī pa divi. Plus, kuri loģiski moskītu kodumi parādās ar 2-3 dienu novēlošanos.

Daba ir stulba, es mūžīgi vēlos dzīvot pilsētas drošajās betona rokās.

Rīt uz darbu būs jāvelk blūze ar garām rokām, lai vēl nepadomā, ka man ir pērtiķbakas.