Katru reizi, kad es skatos kādu filmu ar labu skaņu celiņu, mani pārņem sentimentāls 'ā, es arī gribu klausīties mūziku, mūzika ir tik jauka!' Bet tad, kad man nodabā rodas iespēja klausīties mūziku, man neko negribas klausīties, jo daudzas emocijas, kas saistās ar mūziku ir zudušas. Dažreiz šķiet, ka ja es klausīšos kādu konkrētu mūziku, tad es tieši sākšu justies kaut kādā konkrētā veidā, uz kuru es neparakstījos. Bet tad es saprotu, ka laikam biežāk jāatcerās, ka es aŗī esmu vienkārši cilvēks, un baudīt emocijas ir OK.