"I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else."

Kāds jums šķiet visilustratīvākais konteksts ar kuru izkaidrot savu dzīvi?

Nav neviena cilvēka, kas netripotu savas esības bumbas uz kādu stāstiņu. Lai cik liels vai maziņš, ja tas stāstiņš nav pietiekami labs, viņš ar to stāstiņu sevi vai nu iedzīs kapā vai arī pazaudēs prātu. Jo katrs stāstiņš, kas nav kristietība ir attālināšanās no sevis no kosmiskās realitātes, un ripošanā ārprātā un sāpīgā haosā.

Kristietība vienkārši ir stāsts un konteksts, kurā viss tic secīgi, daiļi un, jā bitches, zinātniski atklājas! Tāpēc sāciet tai sekot, kamēr nav par vēlu, vai arī ja jūs tai jau sekojat, bet to vēl neapzināties, tad vismaz nenoliedziet, lai nekļūtu par neirotisku paradoksu, bet gan sāciet interesēties paši par savu psihi un dvēseli, tās ģeometriju, uzbūvi un dimensījām.

Ja jums patiešām interesē un gribēsies rast izskaidorjumus, jūs viņus arī atradīsiet, tikai nevajag lauzties un šķobīties.

It is all there. ♡