Jau četras dienas sāp galva un ir nelieli reiboņi. Aizvakar bija panikas lēkme, jo sāka galvā sīkt un spiest un uznāca šausmīgs vājums, no kā dikti nobijos. Kad man pavasarī bija korona, arī kādu mēnesi bija zarazas, un viena panikas lēkme ne no kā. Cerams, ka šis ir tas pats un drīz pāries. Nesūdzētos, ja tas man krietni netraucētu darīt mājas lietas. Ir arī mazliet bailīgi iziet ārā staigāt, jo negribas noģībt trotuāra vidū. Es gribu justies stipra un sprauna, negribu dzert zāles un negribu baidīties. Salasījos visādas šausmas par koronu un trombiem, un tagad klabinu zobus un drūmojos. Dzeru turmeriku un vitamīnu cē, antikoagulējos, neēdu cukuru un mēģinu pierunāt Dieviņu, lai kārtējo reizi mani pasargā.