peec visa, ko 'dziive ir nodariijusi paari ego', kaa apmaatam turpinaat sajuusminaaties par dziivi un kaldinaat plaaninjus. es meegjinu un meegjinu aprakstiit, kaa ir dziivot paradiizee, juutoties kaa traipam, un tas shkjiet bezjeedziigi un kljuust garlaiciigi. jaa labi, es esmu traips, bet es arii veelos rotaaties, es gribu palaiziit paradiizi, un paskatiities tai aciis, kaut vai raustoties konvulsijaas, neizprotiet manu agjitaaciju un afektu, bet man vajag te buut. es gribu kraat mirdzoshus akmentinjus un iekosties suliigaa, saldaa auglii, un izkust nakts pukju smarzhaas. piedodiet, ka jums uz mani ir jaaskataas, bet es arii gribu rotaaties, piedodiet. es domaaju, shis mans savtiigais greeks, pasaulei driiz aizmirsiisies, un kas cits noveersiis taas uzmaniibu no manis, piedod. es gribu rotaaties, es gribu kraat mirdzoshas pukjes un iekosties un izkust smarzhaas, naktii, luudzu ljauj. es vienmeer padoshos un to dariishu, es nemaaku sasalt, es nemaaku paarakmenjoties, es esmu vaaja no miilestiibas.

on the lighter note, es beidzot noskatiijos Ghost in the Shell, kas man sagaadaaja neizmeerojamu eiforiska dveeseles prieka imploziju, ravenously gjenereejot spekulaacijas par naakotni, ai, apzinju, neuralink, robotiem un veel neaptveramo un neiedmaajamo. es nevaru vien sagaidiit savas naakamaas inkarnaacijas to check on the future, ja vien mana dveesele nebuus aizpizgjiijusies uz citiem unrelated universiem