man vakar ar mammu bija the most unsettling telefonsaruna. kas saakaas ar kaut kaadiem parastajiem nu chau nu kaa iet un ko dari un kaut kaadu jaunumu kas mammai noticis, kaut kaads jauns satriecoshs food supplement, man nosuutiis linku, kaut kaads unikaals horoskops, nosuutiis man linku, cik vinja aiznjemta ar visaadiem darbiem. man ir prieks, cik jauki, miiljaa mamma. tad jautaajumi man uz kuriem es atbildu ar saapiigu grimasi. ka nee es neesmu veel izleemusi pirkt anglijas pilsoniibu. nee es pagaidaam veel atkal neesmu domaajusi par naakotni. ko tad es dariishot ja buus kaut kaadas jukas un man buus jaatgriezhas latvijaa un vinjas tur nebuushot jo vinji buus paarvaakushies uz kautkurieni citurieni, ko es dariishu te viena. ka ko gan, ka taapat dziivoshu, ka man nauda nav svariiga, ka gan jau atradiishu dziivee ko dariit. nopuuta no mammas, un kaut kaadu debiilu vilshanos dzirdu. vairaaki neerti klusumi, taadi kaa starp sveshiniekiem kuri ir izsmeelushi visus small talk topikus. kaa citaadi man iet. meegjinu banaali atklaati kaut ko teikt, ka nu kaa, man jau nekas jauns nav, ka esmu nosettlojusies parastaa pieaugusho rutiinaa, kur man ir tikai darbs, eediens un miegs. ka man dziivee nkaadi notikumi nav, ka cilveekiem vienmeer gribas dzirdeet par notikumiem, bet ka man jau visa dziive notiek iekshienee, un ka par to jau nevienam negribas dzirdeet.
kaut kaads viirietis teica ka pasaule nav ne laba ne slikta, bet tikai vieta kur notikt labajam vai sliktajam. man shie - labais un sliktais, ir sajaukushies, varbuut tas kas ir tagad slikts prieksh naakotnes ir labs, varbuut tas kas shkjiet tagad ka buutu labi prieksh naakotnes ir slikts. taatad es neko nezinu, atkal. un pasaule un tagadne paliek tikai vieta, un visas lietas ieguust taadu sausu, tukshu kvalitaati, jo taas nav ne labas ne sliktas, viss ir homogeens, taatad tukshs, atkal.
mees vakar ar maasu bijaam muzejaa un skatiijaamies gleznas un man iisteniibaa ljoti patika skatiities uz visaam taam gleznaam ar religjisko tematiku, jo to gleznu autori tachu kaut kam ticeeja taas radot, vinji ticeeja ka kaut kas ir labs un slikts, vinji nedziivoja tukshaa vietaa, kur absoluuti viss, kas uzrodas uzreiz kljuust homogeens, sauss, sadruup un izzuud.
es gribu riitdien peec darba atkal aiziet uz muzeju un skatiities taas gleznas, lai justos mieriigi un domaatu par tiem cilveekiem, kas vinjas radiija. it sevishkji es veelos redzeet sho gleznu:
teikt