vai cilveeka dziives iespeeju robezha ir nonaakt liidz apzinjai, ka viss ir paaraak plashs un mistisks, un izveele aprobezhojas ar laikmetiigu izdziivoshanu vai biistamu mistisku pazaudeeshanos? vai it kaa noncommittal leekaashanu starp tikai diviem shaadiem staavokljiem. pasaule ir laba, viss kas notiek ir labi, bet kas ir shis labi? mistika. pasaule ir laba jo taa ir mistiska, vai pasaule ir mistiska jo taa ir laba?

shkjiet ka praats kaut kad ljoti nodereeja un bija kruta, flashy manta, kuru spodrinaat un kurinaat ar burtinjiem. bet tagad, praats ir kaut kaads clingy, annoying pazinja, kas tevii atraisa tikai your worst traits and painful memories.

dziives nepiecieshamiibas: pacietiiba, pakljaaviiba, neshaubiishanaas, nepiekjershanaas, skatiishanaas

vakar es pamodos ap pusnakti no taa ka kaads aizceert manas istabas durvis un spilvenam kaut kas paarskrien paari, es meegjinaaju pakliegt, bet nevareeju, jo izraadiijaas ka veel guleeju, tad sanjemot visus speekus sanaaca pakusteeties, un pamodos pa iistam. tagad es esmu pa pusei aizmigusi, bet peec paaris stundinjaam jaaiet ar meiteneem uz brixtonu dzert viinu, jaaiet nodaliit mistiku no laiciigaa. ko lai es daru ar tik lielu teritoriju mistikas? kaa lai es izkaartoju laiciigumu shajaa teritorijaa kaa absurdas, komiskas, sirreaalas meebeles?