no vienas puses es negribu iesaistiities, es tikai gribu no malas veerot pasauli, buut liecinieks, veesturei, notikumu straumeem. i don't want to get down and dirty with particulars; un es arii neuzskatu, ka vajag, es neredzu ka var pastaaveet kas taads kaa 'cilveeka pienaakums', vieniigi taados banaalos dzejoljos un logical fallacies

no otras puses mani aizkustina un valdzina un intrigjee cilveeku entuziasms un cilveeki un visas parastaas dziivoshanas lietas; bet tikai taa kaa teaatris vai filma, kad tu uz mirkli aizmirsties un sitaas sirds un visaadas elektriibas un gruzd, visi banaalie banaalie dzejiskie izveersumi

bet es zinu noteikti un vienmeer ar katru savas buutiibas atomu, ka i am not there.

shodien bijaam kensington olympia uz vegaanu festivaalu, kas bija total nice. tas bija kaa mazs naakotnes plekjitis uz maniakaalaas, carnist orgy animal slave rape abuse slaughter destruction #dontcare zemeslodes. kaa tiny small preview in what could be. torture free zona, kur visur kur tu griezies apkaart ir tikai labs un eetisks un earnest. apkaart staigaaja stalti, hot puishi un veseliigas un gliitas meitenes, shmaugas un eeteriskas kundziites, un patiikami, jaunekliigi kungi. viss eediens un stalls ar kuucinjaam, maizeem, sokolaadiiteem, falafeleem, pankuukaam, humusu, stir frys, veggie patties, pastas, salaatinjiem, picaam, gourmee shmourmee bija ambrosija un total eclipse of the taste buds. bet vislabaak man patika vieniigaa runa, ko tur noklausiijos, ko pasniedza etniska izskata ljoti jaunekliigs kungs zaljaa dzhemperii ar pusgariem melniem matiem; no runas dzirdeeju tikai kaadas 15 minuutes, bet aizkjeeraas vinja teiktais par to kaa mums nevajag tik daudz kaa mees peerkam un pateereejam. ka katra lieta ko nopeerkam un lietojam atstaaj kaut kur zemeslodee sekas. man vienmeer shii sajuuta ir bijusi, biezhi peerkot dajebko taa sajuuta ka velns tev neko no shitaa nevajag, un tu klusiibaa ceri un gaidi to briidi kad atkal vareesi izmest maisu ar mantaam, ko tev nemaz nevajadzeeja in the first place. tu ljauj sevi nohipnotizeet. man ljoti nepatiik ideja par daudz mantaam, kad mans pashas mantu threshold sasniedz biistmi augstu robezhu, man vinjas neko nenoziimee un es nesaprotu tos cilveekus, kuri kraaj mantas un kuriem ir dziive piepildiita ar milziigu maaju, kur ir ljoti daudz mantu. man vajag tikai karoti, dvieli un kjemmi. tas ir kaa tavs kjermenis, taas mantas, kas kljuust resnaaks un resnaaks un tevi noslogo pie zemes un tu nevari pakusteeties un pagriezties pret citu perspektiivu, tu neko neredzi tikai pats savu milziigo mantu veederu.
veel man patika tas, ko vinjsh teica, ka vajag virziities projaam no idejas, ka ir obligaati jaaeed kaut kas, kas garsho peec dziivnieku liikju kjermenjiem, as in tofu substitutes, cheese substitutes; ka to neapeedot cilveekam jaajuutas apdaliitam, jo tas nav real food in the first place, it's someone else's body, a potato is food, not other's body. visaados 'going vegan help' materiaalos ir listes un listes ar aizvietotaaj-produktiem, no kaa esmu varbuut kaadus paaris pameegjinaajusi, bet man tas nekad nav licies logjiski - gribeet eest kaut ko kas atgaadina par to, kaa tu senaak eedi dziivnieku liikjus un izdaliijumus, which was deranged and gross.

varbuut shajaa dziivee man sanaaks on my own kljuut par apziniigu cilveeku, un tad naakamajaa dziivee es vareeshu saakt dziivot, iesaistoties pasaules notikumos arii.