es juutos taa it kaa manas smadzenes buutu nogurushas un vairs nespeetu gjenereet jeegu un noziimi lietaam un darbiibaam, pasaulei. viss ir apstaajies. shkjiet, ka viss ko es daru ir kaut kas no vakardienas, taa it ka es nedariitu lietas no jauna, bet atkaartotu visas ieprieksheejaas dienas un notikumus, kaa viduveejs aktieris jo tas ir vinja darbs un izdziivoshanas veids

man shkjiet es esmu beidzot nokuljvusi tagadnee. kur viss ir stulbi un garlaiciigi. i really feel like this is it, tas briidis uz ko visi cilveeki tiecaas, kad beidzot vinji sajutiisies, ka pa iistam dziivo un ir tagadne un lietas notiek in themselves, ka vinji vairs nedara lietas prieksh naakotnes meerkja un negaida briinishkjiigo naakotnes kulminaaciju.

es domaaju, es pashlaik atrodos savas dziives kulminaacijaa and it stank