i don't want to live fearlessly and have many an adventure. es negribu buut pirmatneejaa sieviete, kas skrien ar vilkiem un veerpj krelles no kauliem. es vienmeer esmu meegjinaajusi sevi paarliecinaat, ka es varu buut jautra hipijmeitene, kurai ir daudz kraasaianas dreebes un rotaslietas, kura dara artsy fartsy lietas, iet uz muzejiem un uz koncertiem un celjo un runaa ar kosmosu, un drosmiigi zina, ko veelaas.
bet es taa nejuutos. vieniigais kaa es juutos ir kaa fernando pessoa, kuram patiik peleekas, dreary rutiinas komforts. kuram patiik skatiities uz zviiljojosho, satriecosho pasauli no malas un cieniit un pieluugt faktu, ka vinjsh tai nebija, nav un nebuus piemeerots. ka viss, kas vinjam pieder ir sapnji. un man riebjas, kad es saklausos apkaart un meegjinu savu ieksheejo dveeseles pessoa pierunaat, ka vinjam ir tikai bail, vai ka vinjsh nav pieradis buut laimiigs, ka vinja ideja par laimi ir neveseliiga, ka vinjsh niikuljo, un ka iisteniibaa vinjsh ir draiska hipijmeitene, ka vinjam tuuliit pat ir jaabuut draiskai hipijmeitenei vai arii notiks kaut kas ljoti slikts, ka ir peedeejais laiks un peedeejaa iespeeja, citaadaak pazudiis laiks, simts gadus liis un naave un darva un vaarnas. man shkjiet taa kaa transgender cilveekiem shkjiet, ka vinji ir nepareizajaa kjermenii piedzimushi, man shkjiet, ka mana apzinja ir iemaajojusi nepareizajaa dveeselee.

un vislielaakaas bailes, man ir no taa, ka cilveeki to uzzinaajushi, mani pametiis kaa garlaiciigu, peleeku oli celjmalaa pie putekljiem, tikai taapeec ka es neesmu hipijmeitene, kuru interesee lietas.