dziivot kriiitot pie sevis kaa pie patiesiibas dziljaak akacii, aiz sevis atstaajot tik vien kaa mazu, nemanaamu chaulinju, kas laikam naakot paari pasaulei izputees nebuutiibaa nezinaama un tik pat kaa nekad nebijusi.

jo dziljaak tu pie sevis kriiti, jo arvien mazaak tu jebkad veel gribeetu raapties aaraa pretim neveiksmiigai pasaulei. es ceru ka patiesiiba ir kaa wormhole, un es ceru, ka patiesiiba nav tuksha.