man saap mugura, un es nezinu vai no jogas, vai no vecuma, vai no taa ka par maz jogas, vai kaut kaadu vitamiinu. un kaaja arii. man besii, ka es beerniibaa biju tik dumja, un nesapratu, kas ir cilveeka kjermenis, un cik aatri vinjsh nolietojas. un veel man besii, ka es nemaaciijos valodas, no visaam manaam skolotaajaam. mani paarnjem shausmas domaajot, par to cik man bija lieliska un bagaatiga beerniiba, ar kuukaam un labumiem un visu ko daudz. un kaa es to visu izniekoju, esot angsty tiinis. es nevaru atshkjirt to kas ir lemts, no taa, ko es veelos. vai tas, ko es veelos ir lemts? es tikko izdzeeru glaazi baltviina, reibonii uztaisiiju pita bread ar iekshaa slaatlapaam un sundried tomatoes, un eedu vinju klausoties 'breakeven', tagad es ieshu piipeet juusana cigaretes. visi pagaatnes notikumi man shkjiet, kaa visspozhaakaa un siltaakaa saules gaisma. cik labi, ka ir patiikama pagaatne, tad es nejuutos tik neeksisteejosha un absurda kaa parasti. es pluustu paari malaam savaa sentimentalitaatee, bet tad saraujos bailees par naakotni. heck, be ko gan tur daudz, viss jau ir muljkjiibas.