es ljoti gribu pankuukas, un es nopirkshu marks&sparks visgarshiigaako ievaariijumu. viss ir pazudis. es par savu naakotni domaajot shkjiebjos un viebjos un mana naakotne garsho metaaliski un skaabi un nedaudz peec pelniem. mana naakotne ir bez ambiicijaam un izraisa sirdsklauves man. man konstanti ir taada sajuuta, ka laiks mani vardarbiigi shkjuuree naakotnee, liidzi ar visaam manaam neizdariibaam un emocionaalajiem konfliktiem, kas sapreseejas tragjiskaa kopumaa kaa manas nejeedziigaas dziives piemineklii

man shodien meetelim notruuka peedeejaa poga, mana suudiigaa darba boss pateica, ka ir manii viilies, un man salija zaabaki. es apzveeru, ka vairs nemeegjinaashu mekleet pasaulee prieku, jo beigaas tikuntaa shitaa viss beidzas.

ir tik gruuti, kad atnaakot peec visaam ielas un civilizaacijas shausmaam, viss, ko gribas izdariit, ir uzcept brokoliishus un burkaanus, paeest, nomazgaat seju un aiziet skumji gleet, bet priekshaa uzrodas jautraa maajasbiedrene ar kuru ir jaarisina viegla, virspuseeja saruna. kur ir mana naturaalaa atlase? es, piemeeram, sev neesmu vajadziiga.

manupraat, cilveeka dziives sekmiigumu var noteikt peec vinja gramatikas, sevishkji komatu, lietojuma maniereem