atliek vien iedomaaties taadu perspektiivu, ka tu vareetu buut nemirstiigs, lai paarietu visa eksistenciaalaa angst sajuuta. pasaule un gadsimti leenaam atlokaas, tik klusinjaam. cilveeki viens otram taadi krustduurieni, visi cilveeki pasaulee kaads savaads liels audums, plivinaas telpaa un laikaa bez noziimes.

iemiileeshanaas ir kaa chuuska, kas tevi leenaam un uzstaajiigi zhnjaudz, un tu nevari saprast, vai ljauties lai tevi nozhnjaudz liidz galam un kas tad no tevis paliks, vai arii buut sapraatiigam, un izlikties, ka tas nenotiek, ka tas ir tikai sapnis

man decembera meenesii ir jaaiestuukjee tik daudz darbu and stuffs, ka man nedaudz naak smiekli
un es zinu, ja es shito izdziivoshu, tas tikuntaa buus absoluuti veltiigi