Kā man gāja? Nu, tā. Mierīgi, kā biju arī paredzējusi. Nekas tāds īpašs un actionīgs.

- Es vienkārši saku, ka tas nebūtu diezko racionāli.
- Es neesmu tik racionāls, it īpaši attiecībā pret blondīnēm sarkanos mētelīšos.

Šķiet, ka viņa interese ir mazliet citādāka par manējo, un stiprāka arī. Man KK vairāk interesēja tiešām tos divus gadus atpakaļ, un pa šiem gadiem taču ir ļoti, ļoti daudz kas noticis un mainījies. Mana interese vairāk cilvēcīga un globālāka. Negribētos kolekcionēt cilvēku tikai tāpēc, ka es to varu. Bet tad jau redzēs, kas notiks turpmāk.

Jelgavas daļa. Par Jelgavas daļu man šodien visu dienu tāda labi padarīta darba sajūta. Tāda patīkamas pilnības sajūta. Uz turieni taču es plānoju braukt tik nepieklājīgi ilgi, turklāt šoreiz bonusā vēl bezmaksas Ledus festivāls. Taču visvairāk par visu jau tāpat braucu pie Vikas.
Biju ļoti, ļoti nerātna un atļāvos pus otru Tērveti.

- Divas Tērvetes, lūdzu.
- Būs jāuzrāda dokumenti.
- Studentu apliecība der?
- Vispār jau nē. Nu, labi, dodiet šurp. Tā, Madža, nosauc savu personas koda otru pusi!
- xxxxx.
- Un tagad no otras puses?
- Ē, es nemāku.
- Kā nemāki? Es savu pat māku.
_ _ _

- Nu, kā iet ar puišiem?
- Paldies, sūdīgi. Tev?
- Paldies, sūdīgi. Pag, bet, ko tā? Tu taču esi forša, skaista meitene. Ja es būtu čalis, es tevi precētu.
- Vai, tas gan ir jauki.
- Es taču tev, man liekās, visu laiku šito esmu teikusi.