zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, March 31st, 2008
| Time |
Event |
| 11:27a |
sapratu, ka ierakstīšanai jāpieiet ar samuraja pietāti, līdzīgi kā es šodien noliku pildspalvu atpakaļ uz galda - ar abām rokām. jā, es arī atļaušos iestarpināt, ka klausiet, ko viņš saka, jo viņš ir gudrs un vieds. es esmu gan, jā, un tagad jaunākās ziņas no ādažiem. kur nu, paklusē, dr, beidz raudāt jau no paša rīta. es tikai gribēju pajokoties. tagad turi savu samuraja stāju un neļauj ielausties domām, ka mūsu divu saruna, ko īstenībā tu viens pats saki, ka tā nav nekāda ņirgāšanās un parodija, bet ka tā ir organiska sastāvdaļa. šodien man ir mazliet jau manieres un es labāk spēšu sevi disciplinēt. es vakar biju tik nevainīgs, ka izgāju ārā no galvas pa priekšu un tad vēl pat šorīt piecēlos skrienošs pa priekšu no galvas ārā kā tāds traks, bet tagad jau es sevi kontrolēju kā samurajs. bet kāpēc tad pīties ar jaunajiem dzejniekiem, ja viņi ir tādi jampampiņi? bet kas teica, ka viņi ir slikti. katrs apmierina sevi un citus, ja paliek pāri. nu gan nu gan, nevaru neko iebilst. žēl ka nevar iziet uz balkona, jo tur saule, bet silta tēja labi noder, jo tas palīdz kaklam. kam vēl tas palīdz. svarīgi ir nepārdegt pāragri. atceries, kā tu vakar priecīgs aizgāji gulēt ar domu, ka dienu nu beidzot ir galā, kas tik tajā nenotika un tad tu liecies gultā un sapņo visko. sapņi diezgan vaiolenti tīri emocionāli, nekas tur ne vardarbība ne kas, bet tīri tā noskaņa un interpretācija. ah. nujā, čau, tu esi skaists šorīt. | | 11:35a |
lūdzu nedusmojieties uz mani par manu pārlieku interesi un ienākšanu jūsu dzīvē. es negribu arī būt pārāk raudulīgs un lūgties visiem visiem piedošanu un sapratni, bet izveidojiet taču kaut kādu padomi un komisiju, kas lems. nuja, lai izveido, savādāk nav skaidrības. un kad izveidos komisiju, tad varēs iet pagrīdē un darboties pretim. tāds tev ir tas pasaules modelis. tu gribi pretoties, bet kad nonāk laiks pretoties, piemēram, tagad savai panīkuma sajūtai, tad tu izvēlies sapņot par pretošanos komunistiskajam režīmam un tikt izsūtīts uz sībīriju ar mantas konfiskāciju, bet kad tagad tev jāsamksā sods, kas tevi atstāj gandrīz bez naudas, tad tu iekrīti depresijā uz divdesmit gadiem, jo redzi padomju laikā naudai nebija nozīmes, jo nevienam nekas nepiederēja, bet tagad ir. stop, redzi, kā tu jūties mazāk pārliecināts uz teikuma beigām par to, ko saki, jo biji stiprāks pašā idejiskā līmenī, bet, kad jāsāk iztirzāt, tad pavājinies, tas varbūt tāpēc, ka nepareizi interpretē impulsus. šajā brīdī saglabā samuraja stāju, lai neizlaistu emocijas no rokām un nepliktu caurumains. pagaidi, jāpārbauda pasts. | | 5:59p |
labrīt, sen neesmu te bijis, bet ēdu jau launagu, jo gribējās ēst un ēst ir labi, it sevišķi, kad ārā tā spīd un es šodien redzēju dzeltenu taureni un krupi. krupim vienas acs vietā izskatījās bija muša, kura mirkšķinājās visa pati ar sevi. visa muša mirkšķinājās, tā man izskatījās. tagad palūkošos atpakaļ, ko esmu uzrakstījis. dažreiz kā likumu esmu piefiksējis, ka reverbālās asigmānijas, tas ir, refleksijas un sevis norāšana man izdodas pārāk ātri teksta ievadā jau, lai gan man veidojas sajūta, ka rakstu jau krietnu laiku un varu to atļauties, bet pārlasot redzams, ka tā nav un tas izbrīna lasītāju, kad viņš skatās, kā viens vēl knapi sācis izpausmi, bet jau skatās pats uz sevi. tādas man domas ir svarīgas. ārā tāda saule, patīkami, stāvēju uz trubas un lasīju grāmatu, tad atradu sulas paku uz koka dobuma un aizmetu pa gaisu, jo tā ir mana ierakstā vieta, kur apsēsties, nav pārāk ērta, turklāt es jau tā daudz sēžu, bet nostāvēt arī nav īsti ērti. kad no rīta atnāc pie upes nepīpējis, tad tādas strāvas jūti, tik priecīgi ir dzīvot. mazliet spriedze labās rokas locītavā. paņemšu vienu karoti biezpiena tagad. paņēmu divas un nokodu maizi, ir arī tēja, lai padziest un tad iziešu uz balkona. labi parunājām, paldies, ka uzklausījāt. | | 7:32p |
bezdeļmārītes visādas iedomājas sevi ļoti gudru desam pa palam sagriezt un izbarot suņa rādianusam. tā noliku pie vietas es diedelniekus un kaprīzas čurulīzes. jā, jā, sadod viņiem. apnika, parunāsim par zinātni un biznesu tagad. jāiet vēl uz balkona, kamēr neviena nav mājās, kad būs, tad būs jāēd. labi teikts, labi rūkts rrr. ārprāts, kāds pāķis, pajols. nosauc nosauc vēl mani, lai visiem ir skaidrs bizness un zinātne. labi, gladiolas, kādu laiku bija labas ielejas... stop, tas mums šodien nav programmā, saule norietēja, tagad var slēgt atkal tumšu ekrānu, lai nesāp acis. nu es zinu, kāpēc tu viņu slēdz, nevajag jau obligāti atkārtotier, bet tātad gadumijas... man domas iet citur, nevaru īsti pieslēgties, domāju un raizējos, plānoju, planierēju, tādā garā. | | 7:33p |
fatalim ir kārns ānītis | | 9:28p |
ir pienācis vakars, visādi čakari pabeigti, tas ir, nepadomājiet. labi. ko tu dari? es grebju krūzi. ko tas nozīmē? nav ne jausmas, man negribas domāt. ak tā. ko tev negribas gribas darīt domāt? nezinu, man gribas draudzēties. ko?! ko tu saki. kā tu saki, bolies ārā. ko? tas ir brutāli, ko tu man iesaki, tas ir šausminoši, es to nevaru, esmu cimperlīga. dumš dumš dumš, es taču tev saku, bet tev jāizpilda. es tā nevaru, man ir atbildības, pienākumi, man ir saplānots laiks, es nevaru pamest dzīvesvietu. kā tad kātad, ko nu stāsti. tā ir tā ir. ieklausies pats sevī, ieklausies manī. kur ir taisnība? dari kā lieku, dari skubīgi. nē nē, esmu opīts, esmu veciņš kāpostiņš, man patīk sienas pulksteņi, es apputu un iznākšu kaut kad pēc gadiem. cik skumīgi tā raudzīties, kā aiziet jaunība, tev nav skumīgi? bet ko nozīmē jaunība, tie ir māņi. turpini vien tā domāt, turpini vien. nav vajadzības visu atkārtot divreiz. es neredzu jēgu. nu visam tam neredzu. iziet neiet atnākt aiziet, budēlis, karkass, termoss. tādā garā. jā diezgan lišķīga domāšana. nu labi, es atzīstu savu sakāvi, kas man tagad reparācijas jāmaksā? ko no manis grib, ko es pats gribu . lūk lūk īstais jautājums. katrā ziņā paslavēju tevi, ka neesi šodien pārcenties, bet uzvedies kā īsts samurajs. paldies. |
|