zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, February 22nd, 2008
| Time |
Event |
| 7:42p |
 sāksim ar kaut ko pazīstamāku. lai gan varētu padomāt, ka šāda populāra pieeja var sabojāt visus turpmākos centienus, es tomēr ņemos to darīt. kāpēc tāds ... varbūt varētu jautāt, bet tas ir tas uzņemtā virziena spēks, kas liek samaksāt dārgāk, ja sagribas kursa maiņu. es neesmu nelietis un šitaste kā tas nu tas ē tas kas ir tik zemu vērtējams tas kas slēpjas aiz sieviešu mugurām un tas kas lūk -gļēvs- lūk es tāds neesmu, lai nobaidītos mainīt kursu kaut vai par papildu resursiem būtu jāiemaksā, tāpēc es tagad esmu arī labāk ekipēts, lai tas vienmēr izaug pēc izvēles lietaini un spīdīgi. kāds bija mans mērķis. uzreiz nevar pateikt, jāveic papildu analīze | | 7:44p |
bet, protams, atis ir nekustamā īpašuma īpašnieks. es neteicos magnāts, jo negribēju viņu izāzēt, jo man ar viņu ir jātiekas. nē, es nesāku spekulēt tirgū es šitas te uz malkas pagalēm gribu pagulēt uz melnās grīdas. kas tas? a tā būs atbildēt gudriem cilvēkiem, tu saplāksni. ir pakešu logi un metāla durvis. lūdzu neizplatīt konfidenciālu informāciju! tā | | 7:46p |
 pacēlu kilogramus uz pleciem, gandrīz vai atis sanāk. paga jāaprēķina.  tagad visi sasit plaukstas. es nedaru kā dara viena pazīstama multimāksliniece, kad savas emocijas vienkārši nokodē ar citiem vārdiem un kad esmu bijis klāt epicentrā tad es pēc tam zinu, kā tas transformējas un man ir šķērmi, tāpēc es nekad nekad tā nedaru, es pat tā nekad neesmu darījis, jo es vienmēr zināju, ka tas slikti. ja nu kādreiz man kaut kas tāds pasprūk.. lai gan nē es esmu pārlieku rafinēts, lai ar kaut ko tādu nodarbotos. esmu lieliskāks. | | 7:50p |
es nāku pamainīt vizuālo rentgenu un nevajag mani noķert pie nodoma rokas. nu un kas ka tas ir saprotams, no labās puses burti nāk ārā kā no rūpnīcas ar lēnākiem uzrāvieniem un tā tālāk. dators burtu uzzīmkē ātrāk nekā es nospiežu tauriņu kādu mazāku kāpuru nospiežu. ielieciet manās rokās baļļu vai mutes bļodu es izārdīju veinim dakšiņu. tas ir tas veinis kurš latviešu antīkais dzejnieks bija un kura tekstus es nelasu, jo viņš sāka apsaukāties uz citiem zēniem un meitenēm un viņa zīmējumi arī tagad nešķiet tik pievilcīgi pēc tam, kad viņš tā nesmuki izrunājas. tagad es zinu, ka tautas māksliniekiem ir jābūt piemīlīgiem, lai neizsauktu uz sevi nepatiku. varētu varbūt variēt lielumus. kādam gan var būt interesanti to lasīt. es nezinu, bet varu paziņot, ka ieliekot attēlu man uzreiz bija alibi rakstīt, savādāk man vajadzētu iziet parasto inkubācijas periodu. pasta
| | 7:55p |
nedrošība kā jau iesākot jaunu nerātnību. ak dievs kā es tikko izglābos. es būtu varējis teikt, jaunu projektu, un ar to pašu būtu aizgājis bojā, bet tagad es vēl elpoju, jo biju atjautīgāks un izgrozījos. tas neattiecas uz iepriekš minēto aizstāšanu, jo es vienkārši iedraudzējos ar spēcīgākiem tēliem un tagad varu bolīt acis un grozīt galvu kā kundziņš | | 8:00p |
kaut vai apēdiet manu dirsu, cik tas ir fascinējoši. gribas vairāk krāsu, bet tāda bija mana vakardiena vai kāda cita no iepriekšējām dienām. turpmāk varētu iepriecināties mazliet ar nodomātām krāsām. tas būtu tīri tā ieplānots izgājiens ielās, kad drēbes plīst un lūzt un sabirst. es vienreiz iejaucu krievu pūdercukurā un tad atgādināju sev par procesuālo kārtību. būtu es zandera bijušā laternas kuratora un tagad bārdaina pajola bijusī sieva, es arī mācītos juristos un būtu tik tērēta, ka ļautu uz savas miesas svastikas lāzerēt un ar saules baterijām kaitēt saviem dzimumorgāniem, bet viss godam padarīts referāts nodots un es varu turpināt dzīvot savas dzīves divdesmito gadu. redz cik es jauns, vēl nepienāks ne vecumdienas, kad es jau varēšu nopūsties atviegloti fū redz kā es veikli izmuku no birokrātiskās mašīnas un kā tad valsts var izņirgāties par vecu cilvēku. var zālēm naudu nedot. kas es kāds farmakoloģijas drakons, ka es tik daudz zāles izaudzēšu, lai visas sāpes remdinātu pārsvarā cepšu cepumjos, bet tad vajag atlicināt naudu kondicionierim un apgaismei cilindriskajām lampām baigi trikī un vēsā sarēžgīti nekas izlauzīsimies
| | 11:28p |
diezgan neslikti izskatās, kad paiet laiks. no sākuma es domāju man likās ka tas tāds pašapmāns, bet tagad laiks ir parādījis kvalitāti. man ir acis kubā un esmu aizmirsis paēst, bet jau vakars. es spēlēju spēli kurā ir sc bum nesaukt vārdā. kāpēc es baidos saukt vārdā. jo es gribētu spēlēt stalkeri uz spēcīga datora, nevis tādu pasenāku bet no zelta fodiem toties. nu un kas par to, ja es būtu vinnējis četrsimts latus loterijā. pie manis ir novērojami tādi izgājieni, kuri nav kvalitatīvi, bet tas nekas, es to sev pilnīgi piedodu, jo ārā ir vētra un ja cilvēki ir iedzēruši krogā, tad apkārt staigāt varētu būt tīrais prāta darbs neprāts. jāiet tomēr paēst un varbūt manām karikatūrām parādīsies vārdi kārlis jonass abrahams linkols links borouzs prisonb rēkt labi. lai paliek nieki un ālēšanās man paēst vajag, bet es negribu iet tik tālu, man vēl no vakariņām iesaiņojumi un tūtiņa uz galda stāv tik ilgi esmu te aizsēdējies, bet tas arī neko neapzīmē, jo es tagad esmu tāds ar lielo Ā kāds vien var parādīties. vakarā domājams jāiziet uz balkona pīpēt tāds vējš un kā suns šodien uzvedās kā ārprātīgs nevaru nemaz to izstāstīt tik jocīgs un pilnīgi pašcieņu zaudējis un tad vēl sakoda kādu, kurš stāvēja pie durvju zvana. lai jau paliek, es uzlikšu galvā kapuci un tikai padūmošu mazliet. dzirdēju iepriekš, ka mamma karbonādes cep varbūt var aiziet nospert vienu man vēl ir divi vārīti kartpueļi no vakardienas un skābi kāposti kādas gan tur vēl ēšnas tradīcijas es jau tās visas sen esmu franču gurmoniem par šausmā nonivelējis un mierīgi uz nakti varu nezin ko apēst
| | 11:46p |
beigās paliku par čistāko nabadziņu, jo mamma karbonādi ta uzcepa, bet arī paslēpa to. kur paslēpa, nav skaidrības. uz balkona iet skatīties pabaidījos, jo tas būtu dzirdams. tā vietā pacēlu vāciņu vakardienas kartupeļiem, kuros bija maltas gaļas drupačas un kā tāds īsts sērdienīts apēdu ar skābiem kāpostiem. bet karbonāde, kur tā. virtuvē tās noteikti nav, paskatījos pat skapītī pie rīsiem. atliek tad varbūt jau ielikta kastītē un nolikta istabā, kur mamma guļ. karbonādi viņa rīt ņems uz darbu, bet kā. viņa taču neuzcepa ne vienu, ne divus, ne trīs gabalus, bet vairāk es tā pieņemu, tad viņa visu to uz darbu ņems? viņa tur kādu baro, viņa tur uzglabā? bļin, karbonāde būtu noderējusi, bet nav un par to esmu laimīgs, jo dažreiz ir labi atļauties būt nabadziņam. toties silta piparmētru man ir un tas trakais vējš sit logu ārā kā ar knaģi vislai traks pavisam.
|
|