Time |
Event |
11:47a |
|
11:49a |
|
11:52a |
|
11:53a |
|
12:05p |
šodien pie upes dalīja šķiltavas. citu dienu redzēju, kā policisti uz motocikliem ķēra viens otru (vesels bars). |
12:17p |
|
12:34p |
es no savas puses |
12:50p |
pagulēšu un pietiks |
12:57p |
paēdīšu konfekti, varbūt tā iztīrīs zobus, ko no rīta aizmirsu |
12:59p |
man zobu starpās ir kādu astoņu veidu zivis |
2:04p |
|
4:19p |
|
4:36p |
turziņā bija naglas, spirts un kaviārs. ko jūs izvēlēsities, kungs, tīkliņzeķes, ļaujiet padomāt vai nevaru izdomāt. patiesībā es necentos. tas ir tik tālu. ne pārāk patiesībā. man patīk laist pūķi. zvirbulis iedūrās aprocē. zīmulis pieglaužas pie rokas. es esmu pa pusei ēna, pa pusei nakts, un visiem acis ir mēness. ar gailenīšu krunkām uz sejas, ar platmalīti pret sauli |
4:41p |
neskaties uz mani ar lāzeri, turi rokās galvu |
4:51p |
metīja, metrona, p e l a g e j a atdodiet kreatīvu, nezodzied (a [:ei] kā artikuls) |
4:53p |
makten meklē spēku pulkstens trijos būt draugs |
4:56p |
kāpēc jūs, autori, neparakstāties |
4:58p |
viņš vilka dziļi. viņam bija iekšās. tapešu raksts ir kiškas. ierādīja kontaktdakšai mazdārziņa vietu ar zaļi krāsotu dēļu būdiņu un aizaugšanas prerogatīvu. ai, atmetiet ar roku. klejs (kā līme) id rokas cietumā (kā divi gadi) |
5:00p |
mani nesaprastie kolēģi HAHAHA (ar patosu kā operā). remifikācija tikai uz labajiem kloķiem. manu bļodiņu lūdzu nespļaudiet, ar kāju, nē, tikai ar acīm. var arī aizvest dīvānu, un no tāluma |
5:02p |
buhenvalde vs. bifšteks. pārtikušie rietumi pret manu sapratni par savu iedziļināšanās attālumu |
5:03p |
darbs beidzās, darbs beidzās - korī- -ī iet man ļoti patīk.. |
5:05p |
ar mani runā verbatim akacis |
5:07p |
ja bērzam noasina galu un uzsprauž kāli, tad sanāk turku pupa vai vismaz dīvaina sinagoga |
5:10p |
tas bija no kaut kādiem deviņiem rītā. tas pelēja un tecēja, tas nesa savu nešļavu. tad, kad durvis atveras, kad viesiem iešaujas sejā. kad liesais augums atkāpjas un vietā nāku dejot. tad rokas taisnā leņķī rāda, izber tukšu kārbu. ieguldinies sērkoku kastē, tēlo no sevis saulespuķu sēklu. grabi grabi grabi, boris |
5:17p |
pa mani kāpa kā pa trepēm divas tīstokļu sveces piededzināt bārdu kā brīnumsvecīti no ceturtā stāva trešo dienu neizvestā atkritumu tvertē dzīvo mazi bārni ar žiletēm uzbrūk stūrgalvīgiem pelēčiem un dīrā viņiem ādu, līdz nonākam atpakaļ prāta pagātnē, kur mūs neviens negaidīja līdz baltai dienai, kad visiem sniegiem ir sarkanas lāses oreols un krūtīs vēl viens mazs caurumiņš, kas satur kopā miesas visiem cilvēkiem ir liesas no nodauzītā pēcpusdienas speķīša un rausīši zīlītēm pie māgas piesieti, lai tie nes nosist pasta baložus, kas pavisam izlaidušies, nenogādā m@līgas zīmītes un kaķīts kā greizacis skatās garām, bet izskatās virsū krīt kārtējais pūpols būs rudens un ziema rokās saķertas pie kioska mainīja naudu un aplipa ar asniem kā budēlis pētersīlis maija pienene riepa liekais kilograms ardievu skaistā pasaule izrādījās rūdīta ta ne mele, ta ne viltīga vienkārši izģērba un ar zaru pa dibenu sniegā sniegā visiem ir tiesības miegā, bet pamodās svabads gars un izkrita piena zobs, izauga aļģes atņēma svētnīcu lētai tējnīcai logi izsisti un pati ēka nomesta pie jūras vējiem appūsta kaijām aptašķīta tagad raugās uz mani un vēlas slepenas vēlmes |