|
[26. Maijs 2014|13:26] |
Pagātne ir tāda strīdīga lieta. Itkā saprotams - labi, vai slikti, vajadzēja tā, vai savādāk, bet šie cilvēki, mani ieskaitot, kuri spriedelē par pagātni, nez kā paši tiktu galā apspriežamā laika notikumos ar apspriežamā laika iespējām un zināšanām, apspriežamā laika pagātni. Tāpēc, ik pa laikam cenšos sevi iedomāties kādā no laikmetiem, pat ar šī brīža zināšanām, lai saprastu ko es darītu konkrētajā brīdī, kad būtu tur iekšā, tā tīri prakstiski. Vai tā būtu izdzīvošana, vai censtos kautko mainīt, jo šādi izšķiroši brīži var iestāties arī mūsdienās(kā redzam no tāliem un tuviem notikumiem) un tad būs jādara, bez liekas spriedelēšanas un filosofēšanas. |
|
|
|
[26. Maijs 2014|14:02] |
Piedzīvots vārnas fizisks uzbrukums.
Šodien, pie Talsu autoostas, dodoties savās gaitās manā ceļā gadījās vairākas nelabi ķērcošas vārnas, ejot tām garām taciņas malā pamanīju kādu no viņu bēdubrāļiem, kas palidot nespēja un bija sarāvies cik nu mazam iespējams pieaugušai vārnai. Biju jau pagājis garām, kad man skalpā no mugurpuses ieķērās vārnas nagi. Pārsteigums diezgan interesants. Pagriešoties lai ietu tālāk pamanīju ka tuvējā kokā vēl viens no putniem gatavojas uzbrukumam, tad nu veicu māņu gājienu - pagriezos, lai ietu tālāk un pēc sekundes griezos atpakaļ, lai iekrautu pielidojošajai vārnai ar maisiņu, bet par ātru pagriezos un nolāpītā partizāne paspēja izvairīties no atriebības. Pēc noietiem pārsimts metriem radās domai aiziet un piebeigt ievainoto, tīri lai atriebtos par nepelnīto uzbrukumu, bet tas nebūtu godīgi - lai daba pati tiek galā.
Skrāpējumus uz galvvirsas sasmērēju ar jodu, ja būtu blonds smērētu ar pārskābi :).
Vai ir vērts uztraukties par infekciju? |
|
|