| Par beerniem |
29. Dec 2004|01:28 |
|
shovakar braucu maajaas no darba un domaaju - beerni tak laikam ir pashas intelektuaalaakaas pasaules buutnes. mees (pieaugushie cilveeki) tachu izniekojam savu energjiju uz taadiem niekiem kaa darbs, runaashana, maaciibas, pastaigas utt. bet ziidainji... vinji tak tikai gulj un domaa (nu ok, pa laikam veel bljauj, eed un dirsh autinjos) un uz mirkli es iedomaajos kaa tas ir - vai nu bezgala skaisti vai bezgala mokoshi. nevareeju iisti saprast. kaa nekaa, laikam tomeer ir kaads iemesls tam, ka mees savu beerniibu atceramies no noteikta vecuma. zinaatnieki skaidro, ka ar vecumu arvien vaajaaka paliek operatiivaa atminja un arvien speeciigaaka pastaaviigaa. ar to arii izskaidrojams fakts, ka agru beerniibu cilveeki neatceras vispaar - jo tad praktiski viss darbojas tikai uz operatiivaas atminjas reekjina; savukaart, vecumdienaas cilveeki nespeej atcereeties to ko vinjiem teica pirms stundas, bet lieliski atceraas kaads laiks bija 1953. gada 13. maijaa - cietais disks veel fishko, bet RAM jau noklaajies :) nu jaa... katram vecumam laikam savs sharms :) |
|