| Mazliet konceptuālisma |
21. Sep 2007|00:49 |
Ziema
Piezagās
Negaidot;
Ietina
Mani
Klusumā.
Zinu,
Nebūsi
Mana -
Nebūsi
Mana
Ziema.
---
Tavs vārds
Uz svešas
Rokas ieskrāpēts...
Tu biji
Viss, bet...
Tikai nedzaudz.
Šīs naktis
Neizglāba dienu
Arī šoreiz.
Mans pavasars,
Tu apniki...
Man žēl...
---
Flirts karsēja palodzi,
Es gribēju divas
Vasaras uz jumta.
Tu biji viena -
Dzeltena un mitra;
Ziedputekšņi matos salipa.
Jā, dzīļāk, vēl...
Šaj delīrija neprātā,
Kas izkausēs jebkuru.
Bet tagad Tu
Jauc galvu arābiem -
Lai viņiem karsti.
---
Zem lietussarga rudens. Slapjdraņķī
Es gaidīju Tevi noguris;
Pastaiga ieilga, apēdot laiku.
Vēstules uz saburzīta papīra...
Ieelpoja Tevi, izelpoja skumjas
Vecmeita ar kaķi... Pamesta.
Kautrīgi slēpies zem segas...
Sarkanās, oranžās, dzeltenās lapās
Ietīti smiekli izbeidzās mums.
Dzestrums no rīta apskāva;
Zāle nosirmoja, zem Tavām
Pēdām peļķēs plaisāja ledus.
Man tomēr vistuvākā ziema... un rudens. |
|