| Balss |
12. Aug 2007|20:12 |
Zvanu paziņai...
Es: čau! Kā iet? Man no tevis vajag to un šito...
Viņa: L-labdien
Es: Kas i ko, nepazīsti?
Viņa: Nē
Es: Armands
Viņa: Aaaaaaaaaaa...
Saruna pēc kāda laika ar to pašu cilvēku.
Viņa: Zini, man taču tava telefona nebija un tagad atkal ir
Es: Tas ir kā?
Viņa: Nu tā - nebija un tad bija... nu pirms tam, kad tu zvanīji.
Es: ?
Viņa: Nu vienu reizi man kāds piezvanīja no nepazīstama numura, es neuzspēju pacelt, atzvanīju, tur mani kaut kāda patīkama balss atšuva. Nez kāpēc ierakstīju telefonā numuru ar "patīkama balss". Šodien gandrīz apčurājos, ka man kāds no šitā numura zvana.
Es: Jopcik, būs laikam biežāk tev jāzvana.
Sāku atcerēties - tok vienreiz kabatā bija saspaidījies numurs. Vēl toreiz nobrīnījos par "jūs zvanījāt?"
Meloč a prijatno - sasmaidījos.
Vēl es šodien izdomāju, ka es pilnīgi noteikti iepriekšējā dzīvē biju japāniete - actiņas man šauras, pēdiņas man maziņas, krūšu man nav un fanoju par ķiršu ziedēšanu. |
|