|
|
|
Novembris 28., 2011
02:30
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eteerija kā Tev šonedēļ ar laikiem, man atvaļinājiens! Man iztrūka mūsu sestdienu pasēdēšana pēc skolām šonedēļ :]]
|
Novembris 26., 2011
21:45
Mans bērns, mans 4gadīgais puisis Ādams ir iemīlējies. Viņa pirmā mīlestība ir multenes varone Mazā Nāriņa....
I rest my case...
|
Novembris 18., 2011
00:40 - Staro Rīga
Šodien ar Ādamu kā lielie izvazājāmies pa centru un pa Vecrigu, Staro Rīga objektus skatīties. Puiks liels un brašs tagad, visu varēja paciest un izturēt! Un pat kaut ko saprata, kas apkārt notiek! :D
Izdīca arī to spīduļojošo štruntu, ar ko pilna Vecrīga staigā, un es neliedzu, jo atceros, kā man mūždien kaut kādu tādu štruntu ievajadzējās un man neparko negribēja pirkt, vislaik atrunājās, ka man tādu "nevajagot". Kā viņi fakin zināja, ka nevajag, ja es 27 gados ar sāpi atceros un nesaprotu, kāpēc žēl tās pāris kapeikas manam vairāku stundu priekam svētku vakarā, par kaut kādu svētkiem piederīgu mantiņu?! Manējam ilgi nav mani jālūdzas. Vai nu es saku uzreiz tādu NĒ, ka ātri samierinās ar likteni, jo robežas ir robežas, bet, kad vien man ir pašai iespēja, es cenšos viņam dot, ko viņš grib, jo viņš prasa daudz mazāk, nekā es pati savā laikā, un par tādu pietiekamību cenšos neliegt prieku, ja jūtu, ka atteikuma gadījumā viņam sirsniņa sāpēs no netaisnības līdz sazin kādam vecumam...
Štruntam, protams, pēc 2 h baterijas tukšas, bet nu nekas, nometīsim malā, baterijas ieliksim pēc kāda laika, un varēs pasniegt kā atkal jaunu, krutu mantu! :D
Vērmanītī bija ļoti skaists strūklaku, gaismas un mūzikas šovs. Vienīgais, ko bija pa īstam vērts redzēt.
Visādi citādi man tā latviešu mākslas un kultūras izpratne liekas pilnīga šīza, kaut kas man netuvs un nemīļš. Mīļa tikai tā svētku atmosfēra kā tāda Rīgā, tas gan ir patīkami. Bet tie objekti pārsvarā ir kaut kas drusku nesakarīgs un murgains! :D
|
Novembris 16., 2011
01:02
Ar sīko skatījāmies "Mazo Nāriņu". Man tā bērnības mīļākā multene.
Tagad sapratu, ko pa īstam nozīmē "paraut uz nostaļģiju" - pie katras otrās scēnas asaras kā zirņi bira, tā uz emocijām parāva tā multene. Jo es skatos un atceros katru katru, katru skaņu, katru sejas vaibstu varoņiem, un tas viss man dziļi dziļi ar bērnību saistās - faktiski ar bērnības labākajiem brīžiem, jo tieši multenes, šī un vēl daži Disneja gabali, ir vismīļākās atmiņas no bērnības, man tā multeņu skatīšanās, dziedāšana līdzi un visa līdzjušana sagādāja ļoti lielu prieku.
Skatījos, Ādams kaut ko prasa, kas tur notiek - es izraujos no atmiņām, apjēdzu, ka tagad savas bērnības mīļāko, svarīgāko multeni skatos kopā jau ar savu sīci, ir tik daudz laika pagājis, tik daudz ūdeņu aiztecējuši, un vēl trakāk emocijas sakāpa, un tagad vabšē nevarēju pār lūpu pārdabūt sakarīgu vārdu! :D Sviests, nu! :D
|
Novembris 13., 2011
22:22
Brīvdienas cenšos aizpildīt tā, lai tās liktos tikpat garas kā darba nedēļa.
Pēdējā laikā izdodas ar
|
Novembris 7., 2011
11:28 - Padalos ar linku
Atradu labu saitu ar astroloģiskiem rakstiem. Diezgan sakarīgi un vērtīgi, galvenais - kodolīgi.
Piemēram, par Kosmosa likumiem šeit.
Viss rakstu saraksts teitan.
|
Novembris 6., 2011
00:43
Dvēselei arī var būt grūtniecība.
Sapņos kaut ko sākam sevī auklēt, un to zaudējam - tas ir dvēseles neizauklētais mazulis.
|
Novembris 3., 2011
22:01
Tie laiki ir pienākuši.
Bērns man taisa biezpienmaizīti.... 8)
Pats izdomāja, ka jāņem biezpienu un jāliek uz baltmaizes. Un ka jāpadalās ar mammu.
Ak, viņš ir tik liels puika jau!
|
|
|