|
|
|
Jūlijs 24., 2013
22:18 - festivāla pieredze
Gribēju piefiksēt, kā man gāja, pirmoreiz atrodoties festivālā.
Es tak nekur gadiem nebraucu, no visa baidījos, no visa atteicos, neko man nevajadzēja. Bet uzzināju, ka mana TOP grupa Imagine Dragons būs Salacgrīvā, es sapratu, ka tā ir zīme! Ka ir iespēja piepildīt bērnības sapni - pabļaut, paraudāt un pakaifot supergrupas dzīvajā koncertā! Man pagāja 12 gadi, kamēr šis brīdis pienāca!
Bijām ar māsu un viņas Jančuku. Es uzsaucu māsai un sev biļeti, lai viņiem lētāk. Un lai viņi mani vispār aizved un atved... :D
Mums paveicās ar laiku. Bija silts, pussaulains, vējains, bet bez lietus! Bijām uz sestdienu, 20. jūliju.
Aizbraucām bez korķiem, atradām uzreiz stāvvietu pa piečuku, pavisam tuvu ieejai. Līdzi bija puslīdz veselīga paiciņa, ko uzkost.
Izstaigājām teltis, apskatījām atrakcijas, izpētījām teritoriju. Kino teltī noskatījāmies burvīgo filmu "Sapņu komanda 1935", kas uzdzina skudriņas vienkārši! Otro reizi skatījos, riktīgi patīk.
Pēc tam paklausījos Edgara Bāliņa stand-up, jautrs čalīts! Īsu brīdi ar viņu strādājām kopā.
Tad gribējās jau atpūsties, gājām mašīnā atlaist, pačalot, paslinkot, apēst kaut ko.
Pēc tam jau sākās vakara programma ap septiņiem, visādi mākslinieki, ko gribēju dzirdēt. Nu man pilnīgi viss patika! Vienkārši viss, ko redzēju un dzirdēju. Skraidījām no vienas skatuves uz otru, gājām gar jūru, dzērām kafiju un alu, mērījām kroņus, vainagus, rotas un drēbes, atpūtāmies uz zemes... Kaut kad pa vidu gājām ēst uz Food Zone, tur bij arī viss forši! Rindas nelielas, paciešamas, cenas atbilstošas, iespējamas. Silts ēdiens vēderā.
Un tad jau drīz bij jāiet uz Imagine Dragons... AK jēziņ, kā mēs ārdījāmies... Sirds pilna, dvēsele pilna, plaušas dun, ausis džinkst, savu balsi nedzirdēju, kad bļāvu līdzi... NEvaru aprakstīt! Sajūtas un sajūsma - līdz asarām. Nu kruta vārdsakot!
Tā bija stunda baudas, ekstāzes un katarses, un pēc tam ilgi nelaida vaļā, paņēma transā.
Gāju klausīties Audience Killers, kas arī ir mīļa grupa, un tas bija arī kaut kas burvīgs. Lai arī nekas vairs tā neaizrāva...
Audience Killers bija smuka performance Dabas skatuvē, es vēl dabūju vietu šūpuļtīklā tieši pretī, šūpojos, klausījos, skatījos priedēs, kaifoju... Tā bija neizstāstāma atpūta Asniņam... Kā balva, kā triumfs!
Tad jau sāka nogurumiņš mākties virsā, bet mēs turpinājām klīst. Gājām vēlreiz uzēst. Paskrējām uz Coca Cola riteņa, un bija pilnas rokas ar kolas bundžām pusnaktī... Pusi izlējām simboliski uz zemes, jo negribējās ar sirdi aiziet, visu izdzerot :D
Bet piemiņai man ir bundžiņa ar vārdu "Asniņš".
Vēl paklausījāmies Sigur Ros, tas arī bija burvīgi. Jutāmies visi tik normāli, ka izdomājām tā normāli mājās braukt, nevis meklēt tagad nakšņošanas vietu. Telts mums nebija, bija variants kaut kādā skolā palikt, bet priekš kam, ja var mājās?
Daudzi brauca mājās. Sīkie mani trijos atveda, es vēl līdz četriem nevarēju atgūties no iespaidiem, beigās aizmigu, līdz diviem dienā nogulēju...
Atvaļinājums bija kruts. Pozitivus pieredze pozitīva. Sapnis piepildīts. Laiks labi pavadīts. Feini
|
|
|