|
|
|
Septembris 30., 2009
01:29 - Mīļošanās
Tik fantastiski, ka Ādams tik daudz ko saprot un spēj arī izrādīt, ka saprot!
Šovakar biju mājās pa fikso no Ķekavas, satiku mazo vēl nomodā. Protams, uzreiz nekādas gulēšanas. Bet neko. Es pati biju sailgojusies, viņš bij tāds miegains, lēnīgs un ārkārtīgi mīļš, un ļāva sevi bučot un mīļot. Jau labu brīdi izjūtu, ka viņš itin bieži neļaujas!! Bet šovakar pilnīgi atdzēros viņa mīļumu. M
azs, spics, salds un smaržīgs vaidziņš, mīkstie Johnson's baby matiņi, apaļa ausīte, bērna saldā elpa, zem sasilušā krekliņa maza muguriņa, ko ar vienu roku var apķert. Mans bērniņš. Mans puisītis. Mans mīlulītis un labulītis. Un saka, "Es teuv mīu" :') Es tevi arī mīlu, zaķīt mīļo! Tik ļoti mīlu!
Vakars turpinājās ar to, ka viņš man sēdēja ērti klēpi, tā pusguļus, ieglaudies cieši, cieši klāt, šūpojāmies šūpuļkrēslā kā filmās, paijāju viņu, dziedāju, un viskaut ko svarīgu stāstīju, un viņš klausījās, ik pa laikam kaut ko atbildēdams, kā pārjautādams, kā piekrisdams. Ādams :)) Tik dievīga sajūta. Svēts brīdis. Dzīves esence, jo turu rokās pašu dārgāko, svarīgāko un daru savas dzīves pašu lielāko, svarīgāko, nozīmīgāko pienākumu - esu mīļa mamma savam bērnam. Un viņš izgorās, izstaipās, iekārtojas ērtāk, pieglaužas tuvāk, tur ciet acis, smaida, kad turpinu viņam teikt mīļus vārdus. Un smejas. Kā tiešām visu saprastu! Un priecātos par to!! Un vēl mīļāk viss paliek!!! 8)
Vakars beidzās ar to, ka viņš nebij ar mieru iet gulēt, kad noliku viņu tādu pusaizmigušu gultiņā - rāpās, krita no tās ārā un nāca pie manis. Lai mīļoju vēl! Un tā kādas divas reizes, kamēr saņēmu pacietību un klusējot pašūpoju viņu rokās, kamēr tiešām aizmiga, un tikai tad liku nost. Tagad čuč.
|
|
|