|
|
|
Jūlijs 2., 2009
18:40 - Pārkopēts no Stihijas
"Tagad paturpināsim. Līdz rudenim cilvēki sāks saprast, ka uz valsti nevar paļauties pilnīgi nekādā veidā. Cilvēki sāks organizēties. Katrā ciemā un pagastā cilvēki sapulcēsies uz regulārām sapulcēm, sauktām par kopmielastiem, jo katrs nāks ar savu groziņu un apspriedīs kopējas izdzīvošanas perspektīvas savā reģionā. Cilvēki izvērtēs savus aktīvus un resursus un precīzi sāks plānot to kopēju izlietošanu. Piemēram - Jānim ir traktors, ko banka grasās atņemt. Visi kaimiņi metīsies aizstāvēt Jāni un neļaus traktoru atņemt, jo ar to visi varēs nākamo pavasari apstrādāt laukus. Tiks plānots ko un kā stādīt, sēt, lai varētu sadalīt visiem pienākoši. Pensionāri kopīgi pieskatīs ciema bērnus un bezdarbnieki skolotāji tos apmācīs. Vecāki par skološanu varēs norēķināties arī ar pārtiku, malku un apģērbu. Protams, visus līdzekļus cieminieki paturēs pie sevis. Valsts vēl mēģinās kaut kā iejaukties, bet visi šie mēģinājumi apstāsies, jo represīvajos orgānos strādājošie arī ir tikai cilvēki, kuru radi dzīvo laukos un visiem ir noriebusies šī kārtība.{..]"
Lūk, es tieši šitā arī domāju! Un domāju, ka agrāk vai vēlāk katrs pats līdz tam nonāk, visi to sapratīs, kas vēl nav sapratuši!
Mūsu būs daudz, mēs strādāsim, viss notiksies! Tam ir jātic un to ir jāsaprot!!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |