|
|
|
Aprīlis 5., 2009
23:34 - Analīze
Ja visi visiem tikai godīgi vislaik teiks, ko domā, nesaudzējot ne jūtas, ne ko, un nebaidoties sakašķēties un uzsverot, ka draugs draugam var teikt patiesību acīs, tad būtībā visi par nedraugiem vien paliktu. Jo šajā vidē draudzību nevar nekā citādi izrādīt, kā vien vārdos - atbalstot, aizstāvot, uzmundrinot. Un, ja tas augstākminētais pārmāc to vēlākminēto...
My idea of friends - jājūt, ko cilvēks grib dzirdēt, un ko ne. Ja gribēs raupju patiesību - pats paprasīs, tieši vai netieši. Un arī tad jājūt, ko drīkst teikt un ko ne. Un jādomā, pie kā saruna novedīs. Ja gribas kasīties un nav žēl draudzību, tad tik uz priekšu - tā nav nekāda draudzība in the first place - kašķis un savs viedoklis svarīgāks par cilvēku. Ja ir draudzība - cilvēkus vada "baltā doma": nesakasīties, atrast kompromisu, pieņemt un ieklausīties, un ātrāk nonākt pie miera. Un tas sanāks. Nez, nu tā ir mana skala, cenšos pieturēties, cik spēju
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |