|
|
|
Novembris 18., 2008
00:09 - Mālera 8. simfonija
Nu, kurš bija? 8)
Atkal kaut kur biju un kaut ko redzēju. Ražens tas novembris man!!
Man šito gribas izstāstīt ar visiem žestiem un emocijām, bet man nav šobrīd, kas manī klausītos!!
Tāpēc rakstīšu.
Stāsts jau sākas ar to, kā ar māsu gribējām iestiprināties pirms koncerta. Meklējām kādu veikalu tai rajonā, atradām Super Netto. Nopirkām sviestmaizītes, banānus un sulas. Bet jāapēd kaut kur ārā, aukstumā, jo arenā takš nelaidīs ar paiku iekšā, bet tur uz vietas viss nenormāli dārgs! :F
Ejam iekšā arēnā, uzrādam savas biļetītes, ieejam foajē, un nāk atklāsme, ka neviens neko nepārbaudīja... :F
Tālāk visādi prikoli par garderobi, par vietu meklēšanu, par anketiņu aizpildīšanu... Viskaut ko, kas pa īstam smieklīgi bij tur, mirklī, uz vietas.
Par pašu izrādi jāsaka, ka šī nu bija augstākā māksla, kuru vērtēt man pietrūkst saprašanas, zināšanu un izglītības! Zinu tikai to, ka bij ļoti sarežģīti, krāšņi, skaļi, spēcīgi un kvalitatīvi!
Sviests tikai tas, ka es atkal rubījos ārā dažviet... Nu aizmidzina mani tā klasiskā mūzika, lai kā man patiktu un interesētu! :)) Sevišķi tas, ka ļoti skaļi, tas īpaši nogurdina ausi un visu uzmanību.
Vārdsakot, patika pats krāšņais sākums, smalkais vidus un grandiozās beigas, bet tas, kas bij no sākuma līdz vidum un no vidus līdz beigām, tas patika un interesēja biku mazāk.
Pārējais vakars notikās bez starpgadījumiem - apbrīnojami ātri dabūjām mēteļus, iedzērām karstu kakao no automāta. Ā, Signe aplēja vienai tantei muguru. Atvainojās un aizšmauca, bet tante pat nesaprata, ka uz muguras pleķuks.
Būtībā iespaidu daudz, daudz mazāk, nekā pēc šīzīgās "Burvju flautas"... Nez, varbūt tas V. Kairišam tieši vajadzīgs bija? 8)))
|
|
|