> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Oktobris 14., 2008

00:29 - Nosauktajai Klausies, Marija Antuanete, man arī Tevī tik daudz kas kaitina un nepatīk, bet man pirmajai nenāktu prātā veltīt tam veselu, garu poustu! :D Kur ir mīlestība? Kur ir piedošana? Kas tas par naidu tādu? Par ko? Kāpēc tāda pazemošana? Vai arī cerēji kādu "vest pie prāta", vai kā? Vai gadienā tas nav tikai tāds pašapliecināšanās raksts, cik pati gudra un pareiza, ka pašai nekad negadīsies tā? Pat domu tādu nepieļauj? Dzīve jau to rādīs, paļaujies uz to! Varbūt vienkārši nav ko darīt un gribas pakasīties? Tik ciešami sadzīvojām, viena otrai netraucējām... Pie tam, starp citu, Tu ļoti, ļoti izklausies pēc vīrieša. Tik praktiski, praktiski, praktiski. Ne miņas no sievišķības. Kur sieviets gudrība? Kur sirdsgudrība? Laikam esi tādas "sugas", kam tas neatnāk vispār vai arī tikai tad, kad piesakās savs bērniņš un vienkārši nākas kāpt pāri ļoti daudziem saviem principiem un vajadzībām un mainīt nostāju par ļoti daudz ko. Tavā pasaulītē nedrīkst būt nekas, ko Tu nevari saprast un pieņemt. Kā tad tas nāksies, ka tik izglītota un pasauli apceļojusi jauna, brīva meitene kaut ko varētu nezināt? Fuj, prom, vai ne? Tāpat kā vardarbība ģimenēs, slimības, kari un nabadzība pasaulē. Tev svešās lietas. Dzīves kvalitāti jācenšas vienmēr uzlabot, tas tiesa, bet Tev ir drakoniskas prasības pret sevi un citiem. Un uz Tevi patiešām neattiecas citu cilvēku žēlabas, sūdzības un darīšanas - no Tevis pilnīgi, pilnīgi nekas netiek prasīts, pat ne sapratne, ja jau tās nav un nevar būt! Ar visām izglītībām, pieredzi, skaistumu un vārdu krājumu būs daudz par maz, lai būtu pa īstam laimīga dzīvē. Iztērēsi visu jaunību un briedumu, pašapliecinoties un sevi pierādot vecākiem un pasaulei, tad būsi atēdusies pasaules labumus, atskatījusies visas zemes un koncertus, apsēdīsies un domāsi - kāda jēga no tā visa... Nav laime mērāma naudā, skaistumā, ietekmībā, somiņu, kurpju, kleitu, sabildēto bilžu un iegūto diplomu skaitā. Un pat ne draugu skaitā - tas viss nāks un ies. Sievietes eksistences jēga tiešām ir bērniņš. Ja tas tā nav, tad Tu esi cilvēces blakusprodukts - pasaulei nav no Tevis labuma, jo Tu neko neturpini, bet dzīvo tikai sev. Kurš ta priecāsies par Taviem sasniegumiem, iegūtajiem diplomiem, atbildīgajiem lēmumiem, sapelnītajiem tūkstošiem un skaistajām bildēm, ko? Garastāvoklis:: amused

(23 teica | saki)