|
|
|
Septembris 18., 2008
19:09 - Ādamam pusotrs gads
Mans lielais, miļais, laipnais puisis. Man ļoti patīk viņa raksturs, esu ļoti apmierināta.
Lien zem gultas, ja viņu nelaiž garām, kad grib skriet kaut kur, kur nevaig. Spēlējas ar bumbu - beidzot viņam bumba interesē. Patīk ģērbties. Ēd dajebko. Izņemot tādus krikumus kā loki vai dilles - viskaut ko tamlīdzīgu spļauj ārā.
Ar kājām ejam lielus gabalus, tīri prātīgi un labprātīgi iet pie rokas. Vēl nesen rāvās uz visām debess pusēm.
Vēl nesen arī neļāvās, ka viņu sēdina klēpī. Tagad jau krietnu brīdi ar ar mieru pasēdēt un kaut ko padarīt, vai paskatīties kaut ko.
Kad kaut kur ejam, sākumā kliedz, tad pielāgojas, tad sāk spēlēties pats, ik pa laikam pieskriedams klāt samīļot mammu. Tad var skriet tālāk.
Arvien foršāk dzied līdzi jebkādai harmonijai, ko dzird. Un dejo. Tas ir kaut kas kolosāls. Kādu vēl Mārupes vidusskolu? Doma kora skolu!! ;D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |