|
|
|
Septembris 1., 2008
22:19 - Neirologs, pīles un lāpstiņa
Šodien bijām BKUS, uz pārbaudi. Vispār problēmu nekādu! Normāli aizgājām, tikām, nekur nekas nebij jāgaida, ārsts tāds feins onkulītis, paskatījās, pārbaudīja Ādamu, uzdeva dažus jautājumus, ieteica dažus padomus un viss, uz mājām. Psihomotoriskās(?) iemaņas atbilst vecumam.
Pēc tam aizbraukājām līdz Māras dīķim - tik kolosāls laiks ārā takš! Man līdzi bij maiss ar vecu maizi no slimnīcas virtuves, un tad bija dīķa pīlēm un baložiem svētki! ;D Kā viņi pieēdās... 8)) Un tik droši, lido bezmaz uz galvas, tie baloži. Un pīles arī - vairākas reizes vienkārši paņēmu rokās un pacēlu :)) Paskatījos, kāda pīle tuvumā izskatās... 8)))
Pēc tam aizgājām uz bērnu rotaļlaukumu, kas turpat krastā. Jopcik, nu kur es visu vasaru biju?!!?! Kāpēc jau sen šeit nenācām?? Ādams pirmo reizi smilškastē bija! Tādi prieki, tādi brīnumi! Sročna jādabū lāpstiņu un spainīti! Tur bija arī citi bērniņi. Tik forši - sēž mammītes, bērniņi spēlējas, prikolojas, veido attiecības. Ādams pirmo reizi kārtīgi izjuta, kā tas ir, kad viņam kāds cits nedod mantu! :D Bet neko - attieksme: ok, nevaig ar... Mantas dzīvē nav galvenais. Var sēdēt uz ķipināties ar pirkstiem pa smiltīm. Bet dabūs viņš savu lāpstiņu un spainīti :]
Un vēl bij baigi jauks moments, kā Ādams mierināja vienu meitiņu, kura raudāja. Viņai laikam smiltis sapūtās actiņās. Ādams redz, ka viņa raud, pieiet klāt, skatās, pieglaužās viņai klāt un maigi papliķē ar rociņu. Ar domu, "es esmu šeit, un skumstu kopā ar tevi". Breathtaking :) Kā es priecājos, ka Ādams ir tāds!
Meitiņa pārstāja raudāt.
Nodauzījušies un pārguruši gājām mājās, nočučējām abi divi trīs stundas...! Tāds guļamais laiks, ka traks var palikt. Bet tik feini tā pagulēt.
Ādams šobrīd ir salauzis cepumu mazos gabaliņos, sakrāmējis piramīdā vienu uz otra, un pa galabliņam ēd nost... 8))
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |