|
Novembris 18., 2005
01:37 Ā, nu vot. Jau rakstīju otrajā "dienzgrāmatā".
Jau pirmajā vakarā, ejot savā jaunajā dušā, tāda ziepaina nožāvos tur, gandrīz no kabīnes izmaucos... Apdauzīju viskaut ko, ko nevaidzēj apdauzīt :P Tikai vēlāk sajutu, ka, vot, sāp viskaut kur, kur nevaig...
Nākošais piedzīvojums - vakarā pazūd elektrība. Izsisti korķi. Es domāj, nu pof - datora man nava, Tv nava, mūzikas centrs tāpat jārubī ārā, jāiet gulēt. No rīta apdomājos - ledusskapis ta kūst, fēnu ta nevar ierubīt... Gāju korķus stellēt atpakaļ. Kaut ko sastellēju istabā, sastellēju ārējā koridorī, viss aizgāj. Kā ieslēdzu ledusskapja kontaktu rozetē - dingš, izsit atkal!
Sāku skatīties, kāpēc nu vispār neko vairs nevar sastellēt atpakaļ - izrādās, visai mājai izrubīju elektrību ar savu ledusskapi! :F
Izrādās, vēl kaut kāds kopīgais korķis visai mājai ir - tas tika arī ierubīts. Viss aizgāj.
Bet tā nu sēdēšu bez ledusskapja, kamēr nesalabos...
|
01:40 - Vēl, vēl atcerējos! Eh, nu re, kā ir a tiem atmiņas zudumiem!! Viss izkrīt no prāta...
Man takš jāizstāst, kā man ar braalis gāj svētdien!! 8)
Vispirms riktīg izvazāšanās pa visādām šaurām, nepazīstamām Vecrīgas ieliņām, un vakarā man bij tas gods "attendēt" teātra sporta mēģinājumu "Laivā". Šitenie malači posās uz Poliju uzstāties. Varēj paskatīties un paklausīties, kādas vingrinājumu un etīžu tehnikas šamie izmanto, un salīdzināt ar pārējiem teātrsportiem, ko iru tagad redzējusi un dzirdējusi.
Es bij sajūsmā, cik šiem te cilvēciņiem ir riktī iestrādātas un izkoptas kustības un mīmika. No tekstiem gan neko daudz nebij iespējas ievērtēt. Bet tas varbūt tikai šoreiz tā. Katrā ziņā, radās nojausma par to, kas ir viņu stiprā puse :) Noteikti tās kustības un tā atraktivitāte kā tāda. Un nopietnība pieejā pie lietas, lūk.
"Bapu", "Pēdējā pirmizrāde", "Laiva" un "Hamlets".
( Salīdzinājums )
|
|
|