|
|
|
Septembris 23., 2005
01:06 - However....
Lai tur būtu, kā būtu, bet tas moments, kad sūdīgā brīdī jūtams - draugi ir, tas saārstē daudz ko. 96% no visa, kas sūrst šobrīd.
Negribu gruzīties, nu negibu, nevaig vairs. Nav vairs iekšā. Bet ir citas lietas jādara, par citām jāuztraucas un jāpriecājas.
Padomāju par šī gada vārdadienas tusiņu. Savu skolu. Hamletu (ahem, nu tur ir divējādas izjūtas....) Un arī 21. dzimšanas dienas pasācienu, kas arī bij šogad, sākumā. Domāju un domāju - ko es drīkstu vispār čīkstēt, ja man ir tāāādas atmiņas, par ko domāt, ko glabāt un šādos murgainos brīžos pacelt un apčubināt prātā...!?? 8) Kas tik viss labs nebij piedzīvots... Karoč, pasaule nav vēl sabrukusi, tikai sašķobījusies gan.
Lūk - mana pasaule nav sabrukusi, bet tikai sašķobījusies. Tā. Nu, pamatīgi sašķobījusies, ja tā padomā. Bet nekas nav nobrucis, turās vēl braši. Turos.
Mūzika: The Corrs - Borrowed Heaven
|
02:39
Life is a bitch, and then - you die! :) /Shooter/
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |