|
|
|
Maijs 21., 2005
18:58 - Reminiscing...
Jā, grūti bij šorīt. Galva kā spainis, iesnas līdz ausīm, aces arī smagas. Murgs, bet temperatūras paaugstinātas nebij, tā ka bij vien jāmočī uz darbu. Šādos gadījumos man palīdz TheraFlu [tā nav slēptā reklāma]. Iedzer, pakunksti, un pēc pusstundas jau atkal kā cilvēks var justies. Iesnas nepāriet, bet vismaz nekas nesāp. Bet tāds duļķis smadzenēs ir gan 8)
Skaists, skaists rīts šodien, un arī tagad diena kolosāla. Kompānijas man nav, Tv lūrēt negribās, tāpat būs vakarā Eirovīziju jāskatās, no tās slimošanas ēst arī neko daudz negribās, un šis varētu būt tas brīdis, kad es saku [un tā es ārkārtīgi reti saku] - man ir gar-lai-cī-gi.
Un tāpēc izmantoju šajos apstākļos pieejamo izklaidi. Esu otrā stāvā, un man ir kolosāls logs ar skatu uz saulrieta pusi, un milzīga palodze iekšpusē, un tur nu es arī uzrāpos un.... vakara saulē sauļojos. Nu, seju sauļoju, neko citu, jo visapkārt ir rūpnīcu logi :P
Tāda viegla saules pelde, Our Lady Peace albuma Gravity pavadījumā. Nu ko vēl vairāk var vēlēties...? :) (Tūlīt likšu albumam otru pusi un iešu sēdēt tālāk, kamēr sauļe nav aiz jumtiem pazuduse!)
Btw, man ir vesels stāsts par to OLP albumu, un tas man iecibināts
šiteitan.(P.S. Zināšanai: "What" - tas nav "Watt" ;) bet gan pagājušās vasaras varonis, par kuru ir vēl pavisam cits, atsevišķs stāsts. Aņuk, You know what I mean. )
Tagad tur tā sēžot, baigā nostaļģija uznāca.... Pagājusī vasara bij tik nenormāli traka. Un viss, kas tagad notiek, nu, sēdēšana saulē un gruzīšanās, tas viss man par to murdziņu atgādina. Bet tas ir beidzies, izsāpēts, salocīts un noglabāts.
Vispār, man laikam šodien rakstāmais uznāca, vēlāk būs jāpačīkst vēl. Ir, ir ko stāstīt.
Mūzika: Our Lady Peace
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |