|
|
|
Oktobris 11., 2004
15:24
Un tagad man gribas, lai mani pārmaiņas pēc drusku pažēlo :)))))
jo nu ir riktīgi slikti. Veselības ziņā. Jau kuro nakti nevaru izgulēties, jo visu laiku jāklepo, tā ka gandrīz bez iekšām palieku, un pa nedēļu pusmaisu ar māllēpju lapām esmu izdzērusi tējās, bet nepalīdz. Pie ārsta sarunāts randiņš rīt, un tad tik sāksies... Antibiotikas būs jādzer, pa visādām procedūrām jāskraida, atkal staigāšu kā ģindenis. Eh, tagad ar jau liekas, ka vienkārši nomiršu, organisms galīgi čupā.
Nu, a tā viss cits jau būtu normāli...
Ja godīgi, vakar gruzons bij. Mēģināju beidzot uzrakstīt savu sezonas darbu, bet tik ļoti grūti visu atcerēties pareizā secībā un salikt kopā, un vēl, protams - ja atmiņas iepin vārdos, tās neizbēgami mainās, bet es negribu neko mainīt... Īstā sajūta, skaņa un emocijas ir tikai manā galvā, un tur arī paliks, nespēju to uzrakstīt, vienkārši nespēju, lai gan būtu interesanti, jo tas ir īsts trilleris ar drāmas un arī komēdijas elementiem. Varu stāstīt par, bet konkrēti atstāstīt - nevaru. Domāju par to visu katru dienu, un tāpēc arī tik vienkārši neaizmirsīsies...
(Ja kādam interesē, par ko vispār tagad sviestojos, tad tas ir Whatever - lielākais man zināmais filozofs, aktieris, psihologs, jokdaris, krāpnieks, šizofrēniķis, fantazētājs, psihs, un vienkārši ģēnijs. Vasarā par viņu rakstīju, kad es domāju, ka ir savādāk, nekā es domāju tagad.)
Garastāvoklis:: someway, somehow...
|
16:23
"Saruna netālas nākotnes bērnudārzā:
— Kurā čatā tavi vecāki iepazinās....?"
|
|
|