|
|
|
Septembris 22., 2004
18:27 - Nightmare...
Pagājusī nakts bija briesmīgākā nakts manā mūžā pēdējā laikā.
Nepietiek ar to, ka pazaudēju vienu no labākajiem (kā man likās...) draugiem, bet vēl ritīgi saslimu. Vakar vakarā bij drudzis un nenormālas sāpes visās maliņās, arī tagad kaulus lauž, temperatūra 37 un 3. Nav daudz, bet ir. Skolā nebiju, sv.skolas jauniešu vakarā arī nebiju. Nogulēju. Vispār, sajūta kā gripas laikā, bet nu nevar būt, ka tā būtu gripa! Neskatoties uz to visu, es vairs nespēju gulēt uz vietas un gruzīties. Iedzeršu TheraFlu, uz pāris stundām būs normāli, un aiziešu uz Hamletu. Man tas ir vajadzīgs. Gribu tur būt. Zinu arī, ka rīt noteikti būs vēl sliktāk. Bet, man ir tāda nelaba tieksme: kad man ir slikti - neuzmanīties, un nodarīt sev vēl lielāku ļaunumu, bet tajā pašā laikā man par to nospļauties. Karoč, ja jau slikti, tad slikti.
Murgs, tiešām murgs. Tā jau es paredzēju, kad pāris dienas atpakaļ rakstīju, cik laimīga jūtos. Zināju, ka tas nebūs uz ilgu laiku. Heh. Zināju.
Aj, man vienmēr ir pareizas priekšnojautas. Visās jomās. Tikai - vai es tās atzīstu un vai vēlos piekrist - tas jau ir cits jautājums.
Bet tas nemaina lietas būtību: ja kaut kas var noiet greizi, tad tā arī notiks, un, nekad nekas nav tik labi, kā pirmajā brīdi liekas.
Garastāvoklis:: x_X
Mūzika: Vashe blogrodje, gospozha Razluka........
|
23:42 - Hamlets
Jā, tā ir labākā lieta. Uzlaboja garīgo. Protams, līdz brīdim, kad ierados mājās. Atpakaļ murgos. Oskars Hamletā malacis. Toms arī. Super. Pārējie mazāk. Nu, vēl Viesturs un Paula. Pārējie gan mazāk. Šobrīd nožēloju, ka pati neuzkāpu uz skatuves, kad bij vajadzīgs brīvprātīgais. Varbūt palaidu garām savu "zvaigžņu stundu". Bet laikam labi vien ir. Paspiedu roku Oskaram, un šis noņurdēja, ka izrāde īstenībā sūdīga esot bijusi. Nu varbūt arī ir bijis labāk. Bet vienalga - forši bija. Nevaru sagaidīt nākošo nedēļu...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |